Dāmas un kungi,
Ekselences!
Man pie šodienas notikuma ir tikai daļēji nopelni - par tik, cik Dievs devis dzīvību, mūžu, ko nodzīvot un iespējamību veidot to, cik nu apstākļi to ļāva pēc savas vēlmes un prāta tur, kur tas bija iespējams jeb sekojot likteņa prasībai un plūsmai tur, kur izvēles nekādas nebija. Rezultāts šodien stāv Jūsu priekšā, bet, protams, ne katram Latvijas iedzīvotājam ir iespējams iepazīties personiski ar to personu, ko liktenis savā gudrībā, mums nesaprotamos ceļos, ir izvirzījis par Valsts prezidentu uz zināmu laiku.
Cimdiņas kundzes grāmata bija mēģinājums iepazīstināt plašākas aprindas mazliet ar šo cilvēku, kas daudziem šķita nepazīstams, un šodien, pateicoties Roalda Dobrovenska darbam un “Jumavas” izdevniecībai un Sola Bukingolta atbalstam, ir iespējams šo darbu pasniegt arī plašākam lasītāju lokam. Tas, kas šai grāmatā atspoguļojas, man šķiet, ir daļa no tā cilvēka, kas es esmu. Es nedomāju, ka vienu cilvēku var ielikt vienas grāmatas vākos, es ceru, ka, nē. Ir daudzas lietas, kas pašam kādreiz droši vien ir jāpasaka no sava viedokļa, no sava subjektīvā skatījuma, bet ir interesanti redzēt, kā cilvēks izskatās citu acīs. Ir dažreiz satriecoši redzēt pašam savas fotogrāfijas un konstatēt, ka tas cilvēks, kas tu kādreiz biji, tāds vairs zemes virsū neeksistē, viņš ir mainījies. Bet tie notikumi, kas notika, jā, tie tā notika, interpretācijas, ko sniedz komentētāji, ir viņu interpretācijas un viņu redzējums.
Jums katram būs iespēja tagad veidot savu interpretāciju un savu redzējumu. Par to es priecājos. Bet galvenokārt es esmu pateicīga par izdevību būt šīs valsts prezidente un strādāt Jūsu vidū. Jūsu un mani likteņi tagad ir vienojušies, un es ceru, ka mēs varēsim turpināt draudzīgi staigāt blakus un ar katru gadu, ar katru mēnesi viens otru labāk iepazīt.