Darbs pārmaiņu un uzlabojumu gaidās
Godātais Ministru prezidenta kungs,
Cienītās ministres un godātie ministri!
Sveicu Jūs pirmajā Ministru Kabineta sēdē un vēlu Jums visiem ražīgu darba cēlienu. Katram no Jums personīgi es novēlu izturību, spēku un darba prieku savus augstos pienākumus pildot un tādus rezultātus, kas radīs gan gandarījumu pašiem, gan novērtējumu tautā. Lai Jums patiesi veicas!
Pirms nedēļas es uzrunāju jauno Saeimu, aicinot to izveidot rīcībspējīgu un līdzsvarotu valdību, novēlot tai tautas un valsts priekšā gudru, atbildīgu, tālredzīgu un stabilu darbības posmu. Nu Jūs uzrunāju jau kā Saeimas uzticības apveltītus ministrus, kurus gaida daudz atbildīgu uzdevumu. Katrs Jūsu lēmums radīs tālejošas sekas. Šādā vai citādā veidā, tas sasniegs un ietekmēs katru cilvēku Latvijā, tas skars viņa dzīves apstākļus, viņa darba izredzes, tas skars viņa dzīves kvalitāti.
Tauta ir ievēlējusi jaunu Saeimu pārmaiņu un uzlabojumu gaidās. Ar to nav domātas ne ideoloģiskas, ne stratēģiskas izmaiņas Latvijā valdošajos demokrātijas un brīvā tirgus principos, nedz arī jebkāda novirzīšanās no Latvijas ārpolitikas prioritātēm - iekļaušanās ES un NATO. Nav runa par atkāpšanos no mūsu ilggadējiem mērķiem un centieniem, bet gan par rīcību, kas ātrāk un drošāk mūs varētu tuvināt šo mērķu sasniegšanai. No jaunās valdības tauta sagaida lēmumus, kas dzīvē spēs īstenot principu – “Viens likums – viena taisnība visiem”. Tauta no Jums sagaida rīcību, kas veicinās vispārējo labklājību un katram cilvēkam pavērs nākotnes izredzes taisnīgai dzīves sacensībai.
Tauta no Jums sagaida pārmaiņas visās tajās lietās, kas ir izraisījušas vispārēju neapmierinātību un kas daudzus novedušas līdz atsvešinātībai, vienaldzībai, apātijai vai pat izmisumam. Ir skaidrs, ka pārmaiņas nevar notikt vienā dienā, jo sabiedriskās struktūras ir sarežģītas un darbojas ar ievērojamu inerces spēku. Daudz kas ļoti pozitīvs jau šodien ir aizsākts, un tam ir jāatļauj darboties tālāk, nobriest un pilnveidoties. Jūsu pienākums būs līdz rezultātiem novest to, kas vēl tikai iecerēts, kā arī rast jaunu un radošu pieeju tām daudzajām problēmām, kas gaidīt gaida risinājumus, drosmīgus lēmumus un izlēmīgu rīcību.
Izpildvara ir tā, kas nosaka valsts politiku un kuras rokās ir instrumenti, lai to īstenotu. Valsts prezidents kā valsts galva pārstāv un aizstāv šo politiku starptautiskā arēnā, bet lielā mērā kalpo arī kā abpusēja saite starp valdību un tautu. Visi trīs varas pīlāri – Saeima, Ministru kabinets un prezidents - katrs savā veidā ir atbildīgi par to, lai valsts vara kalpotu tautai, nevis otrādi.
Šajā Prāgas galotņu tikšanās priekšvakarā vēlos atkārtoti uzsvērt, ka drošību šobrīd uzskatu kā svarīgāko pamatu valsts vispārējai attīstībai. Nacionālā drošība Latvijai ir prioritāte, un tās nodrošināšana nozīmē nopietnu ieguldījumu ne tikai mūsu Nacionālo bruņoto spēku tālākajā attīstībā un reformās, kaut tā, protams, ir primordiāla. Nacionālā drošība iekļauj arī mūsu robežu drošību, gan teritoriālās integritātes nodrošināšanas ziņā, gan cilvēku un preču kustības un finansu plūsmas kontroles ziņā. Nacionālā drošība iekļauj arī iekšējo drošību, kas nozīmē gan katra pilsoņa fizisko drošību vardarbības priekšā, gan vienlīdzību likuma priekšā. Paplašinātā nozīmē te varētu vēl iekļaut stabilu un prognozējamu valdības attieksmi pret uzņēmējdarbību un ražošanu, kā arī stabilu un prognozējamu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomās: izglītībai, veselībai, vecuma un sociāliem pabalstiem.
Drošība nekādā ziņā nav pašmērķis. Tas ir tikai nepieciešamais priekšnoteikums mieram un labklājībai. Un tieši labklājības līmeņa celšana ir tas, kas visvairāk rūp Latvijas iedzīvotājiem, kā veciem, tā jauniem. It īpaši tas ir akūts jautājums ārpus Rīgas, mazākās pilsētās, pagastos, laukos. Bezdarbs un bezcerība kā melna migla gulstas pār veseliem Latvijas novadiem, un jaunu darba vietu radīšana šeit ir vienīgā izeja.
Kā labi zināms, nelielā valstī viens no galvenajiem attīstības dzinuļiem ir saistīts ar cilvēka pašiniciatīvu un aktīvu iesaistīšanos ražošanas un citos uzņēmējdarbības procesos. Modernā globālā ekonomika paredz to, ka tieši mazo un lielo uzņēmumu mijiedarbībā un līdzāspastāvēšanā ir gan iekšējās ekonomisko izaugsmes iespējas, gan iespējas pilnvērtīgām un dinamiskām ārējām ekonomiskajām attiecībām. Latvijai ir lielas potences mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, kas radītu gan jaunas darba vietas, gan aktivizētu un normalizētu sabiedrisko vidi, it īpaši lauku reģionos. Taču šeit sagaidāms kvalitatīvs un kvantitatīvs lēciens no valsts atbalsta puses. Ir jāturpina sakārtot likumdošana, kas radītu draudzīgu klimatu investīcijām un ražošanai. Valsts ierēdniecības un iestāžu uzdevums un augstākais pienākums būtu veicināt uzņēmēju iniciatīvas un darbošanās klimatu ar visiem iespējamiem līdzekļiem.
Demokrātiskā valstī ierēdnis ir augsti kvalificēts profesionālis, kas labi pārzina savu specialitātes lauku un turpina pildīt valstij nepieciešamās birokrātiskās funkcijas, vienalga kādi politiskie spēki ir pie varas. It īpaši, ja relatīvi bieži mainās valdības, ierēdniecība nodrošina valsts aparāta nepārtrauktu funkcionēšanu, tā nodrošina lietu virzīšanas turpinātību. Taču ir vairāk nekā skaidrs, ka politisko atbildību par katru ministriju nes katrs ministrs kā persona, bet par valsts politiku kopumā solidāru atbildību uzņemas viss Ministru kabinets Ministru prezidenta vadībā.
Nav pieņemama tāda situācija, kurā ierēdnis kļūst par diktatoru miniatūrā, izsaka draudus ministriem vai šantažē un izspiež iedzīvotājus. Kā Valsts prezidentei man, diemžēl, pārāk bieži ir jādzird sūdzības par ierēdniecības neadekvāto attieksmi pret iedzīvotājiem, vai vēl ļaunāk, kukuļu izspiešanu visdažādākos veidos. Valsts, kam nepieciešams strauji attīstīties, nevar atļauties ne nekompetentus, ne korumpētus ierēdņus. Ierēdnis nes profesionālu atbildību par sava darba kvalitāti, un valstij ir nepieciešami skaidri, taisnīgi un likumīgi mehānismi, kas prasa no ierēdņa atbildību un rada konsekvences vai nu par rīcību, vai arī adekvātas rīcības trūkumu vajadzīgā brīdī.
Kā topošajai ES dalībvalstij Latvijai būs jāpieliek pietiekamas pūles un līdzekļi, lai ministrijas spētu sev piesaistīt talantīgus un rīcībspējīgus darbiniekus, par spīti dzīvajai konkurencei no privātā sektora puses. Būs vajadzīga ļoti strauja, plaša un vērienīga mūsu administratīvās kapacitātes uzlabošana, lai katra ministrija spētu laicīgi un kvalitatīvi izstrādāt konkurētspējīgus projektus. Latvijai būs ļoti strauji jāapgūst māka pieprasīt, saņemt un absorbēt visus tos dažādos ES piedāvātos līdzekļus, kas mums kā jaunai dalībvalstij kļūs pieejami un kas Latvijas attīstībai tik ļoti ir nepieciešami.
Jūs sagaida sarežģīts darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, pie ES sarunu noslēgšanas un pilnvērtīgas iesaistes NATO, pie sabiedrības integrācijas un pie izvērstāka dialoga veidošanas ar sabiedrību. Jūs jau zināt, ka aiz šīm frāzēm ir pavisam konkrēti uzdevumi, un tādu būs arvien vairāk, jo arī pēc potenciālā uzaicinājuma dalībai organizācijās tieši Ministru kabinetam būs liela noslodze, strādājot Latvijas interesēs ratifikācijas procesos un citos ar tiem saistītos uzdevumos.
Pamatu pamatā tas tomēr būs vienots darbs valsts attīstībai, jo neviena no jomām mums nav mazsvarīga. Ministrijas nav peļņas avoti ne ministriem, ne partijām vai sponsoriem, kas tiem stāv aiz muguras. Katra ministrija pilda kādu valsts aparātam nepieciešamu funkciju. Valstij ir nepieciešamas visas tai būtiskās funkcijas, un neviena no tām nedrīkst atpalikt no citām vai palikt bārenītes lomā vai tā būtu kultūra, vai labklājība, un tieslietas jau ne tik nē. Visas jomas savijas valsts izaugsmes ceļā. Tā, piemēram, reģionālā attīstība ir iedomājama tikai ar ceļu un citu infrastruktūru sakārtotību, pašvaldību spēja efektīvi virzīt sava novada dzīvi ir iedomājama tikai ar valdības atbalstu. Tikai sakārtota iekšlietu un tiesu sistēma var garantēt ikviena cilvēka tiesības demokrātijas patiesā izpratnē. Tāpat kultūrpolitika nav tikai jautājums par izdevumiem, bet tā var kalpot kā stimuls ne tikvien harmoniskākai sabiedrībai, bet arī sniegt ievērojamu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Es novēlu, lai šis Ministru kabinets vienmēr strādātu saskaņoti, integrēti un ar solidāru atbildību par pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.
Es īpaši apsveicu visus jaunos ministrus. Jūs esat jauni šajā amatā, taču neviens nav par ministru piedzimis - Jūs visi esat pierādījuši savas prasmes un atbildību, veicot dažādus pienākumus savā līdzšinējā dzīvē. Entuziasms – tā ir viena no šobrīd raksturīgākajām Jūsu īpašībām, un es novēlu Jums to saglabāt arī ne tik vieglajā ikdienas darbā. Entuziasms piesaista enerģiju, tas akumulē spēkus ideju īstenošanai, un es novēlu Jums paturēt savu degsmi visā Jūsu darbības laikā.
No šī brīža Jūs neesat tikai savu partiju ideju nesēji. Ministru prezidenta vadībā Jūs esat Latvijas valdības ministri ar savu atbildību par konkrētas valsts nozares attīstību. Lai Jums izdodas turpināt sekmīgu Latvijas izaugsmi un sasniegt deklarētos mērķus!