Domes priekšsēdētāja kungs!
Cienījamie svinību dalībnieki!
Daugavpilieši!
Man ir patiess prieks būt šeit: pilsētā ar senu vēsturi un bagātām kultūras tradīcijām.
Mēdz teikt par Latviju, ka tā ir krustcelēs, bet vēl jo vairāk to var teikt par Daugavpili. Daugavpilij pāri gājušas daudzas varas un ietekmes, te ir atšķirīgu un bagātu kultūru saskares un mijiedarbes vieta.
Pasaules vēsture sniedz atšķirīgus piemērus dažādas etniskas izcelsmes vai dažādām ticībām piederīgu cilvēku kopāsadzīvošanā. Diemžēl, pārāk bieži tie ir negatīvi. Es domāju, ka Daugavpils kā kultūras mijiedarbes vietas senā vēsture ļāvusi pilsētai gūt neatsveramu pozitīvu pieredzi, kas augstu vērtējama arī starptautiskā mērogā, - kā līdzās sadzīvot dažādas kultūras un dažādas ticības piederīgiem.
Latvijas nelielajiem izmēriem Daugavpils dažam varbūt šķiet esam tālu no Rīgas, un dažkārt nepelnīti aizmirsta. Tā nav taisnība, Daugavpils ir tāda pati Latvijas daļa kā Liepāja un Cēsis, Tukums un Gulbene. Tas nenozīmē pilsētas un novada savdabības apšaubījumu, gluži otrādi: novadu un pilsētu dažādība ir Latvijas lepnums un rota.
Svētku reizē varbūt nevajadzētu daudz runāt par problēmām, tās dažādām Latvijas pilsētām bieži ir vienas un tās pašas, tāpat kā iespējamie to risinājumi. Katram saprotams, ka sociālo jautājumu risinājumu atslēga ir sakārtotā un attīstītā ekonomikā. Katram saprotams, ka bez sekmīgas ražošanas nevaram cerēt arī uz nopietnu atbalstu izglītībai, kultūrai, veselībai un citām jomām. Bezdarbs, pārlieka atkarība no viena rūpniecības uzņēmuma nav tikai Daugavpils problēma. Kļūdas privatizācijas gaitā, diemžēl, nav tikai Daugavpils pieredze. Svarīgi, lai no šīm kļūdām tiktu gūta mācība, un, runājot specifiski par Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, es patiešām ceru, ka rūpnīcas nonākšana lielas un cienījamas franču kompānijas rokās būs uzņēmuma uzplaukuma sākums.
Privatizācija nevar būt pašmērķis, tās nolūks ir izveidot ilgstoši konkurētspējīgu ekonomiku. Alternatīva dinamiskai attīstībai, konkurencei pasaules tirgū ir tikai stagnācija, strupceļš. Pievienošanās Eiropas Savienībai ir ļoti konkrēts mērķis, kura izvēli nosaka ļoti konkrēti apsvērumi. Viens no šiem apsvērumiem ir vēlēšanās piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas mūs skars, - neatkarīgi no tā, vai mēs iestājamies ES, vai nē. Dalība Eiropas Savienībā nozīmē iespēju attīstīties, saskaņojot mūsu valsts intereses ar citu valstu interesēm, iespēju izmantot citu valstu pieredzi un potenciālu.
Latvijas integrācija Eiropā un sabiedrības integrācija Latvijā ir saistīti procesi. Tolerance un izpratne, cieņa pret citu cilvēku un kultūru ir vienlīdz nozīmīgi gan Latvijā, gan citās demokrātiskās valstīs. Padomju varas gados latviešu valoda tika praktiski izspiesta no oficiālās saziņas. Tagad tā atjauno savas vēsturiskās tiesības, tā atgūst pienācīgu vietu gan skolās, gan publiskā sfērā. Valoda, kultūra ir delikātas sfēras, kur takts un iejūtība, tāpat skaidra izpratne par valsts politiku ir absolūti nepieciešami. Tāpat bezatbildīgas ir spekulācijas par otru valsts valodu, tāpat kā runas par asimilāciju. Valsts valoda Latvijā ir viena, un tā ir latviešu. Tieši tāpat satversme nosaka Latvijas iedzīvotāju tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Pasaule ir skaista savā daudzveidībā, un es novēlu, lai Daugavpils, savā jubilejā krāšņi rotājusies, ziedētu arī turpmāk, - kā krāšņs zieds Latvijas pilsētu vainagā. Un es novēlu šeit, kā Valsts prezidente stāvot jūsu priekšā Vienības namā, kas celts pirmās neatkarības laikā, lai Daugavpils kļūst par brīvu, dinamisku pilsētu vienotā, neatkarīgā Latvijā. Daudz laimes dzimšanas dienā Daugavpilij un daugavpiliešiem!