Augsti godātie konferences rīkotāji, dāmas un kungi!
Tradīcija mūsu senās zemnieku sētās kaimiņu meitām sapulcēties kopā, lai kopā padziedātu, lai kopā dalītos savos iespaidos par dzīvi un par darbu, - tā sniedzās atpakaļ droši vien jau gadu tūkstošos.
Zemnieku sabiedrības, no kurām ir izaugusi latviešu tauta, sievietei un vīrietim iedalīja katram savu darba lomu, kas tajos apstākļos bija pamatota un racionāla, jo lauku apstākļos darbs prasīja ļoti lielu fizisko spēku un piepūli, un šajā ziņā tīri fizioloģiski ir nepārvaramas, nenoliedzamas atšķirības starp abiem dzimumiem. Vīrietis tamdēļ bija arājiņš, sieviete – malējiņa, bet tam līdzi arī izveidojās citas darba sadales – vīrieši gādāja par zirgiem, sievietes – par govīm un citiem mājlopiem u.t.t. Bet viens, kas ir skaidrs, un tas ir redzams mūsu tautas tradīcijās un it īpaši dainās – senās latviešu sievietes bija stipras meitas un stipras sievas. Viņas darbu nebaidījās, viņas sāka darbu mācīties jau no bērna kājas un turpināja pilnveidoties visa mūža garumā, pielāgojoties apstākļiem, veicot ļoti plašu pienākumu klāstu, plašāku nekā vairumam moderno cilvēku ir jāmāk. Viņas spēja pielāgoties, tikt pāri vissmagākajiem pārdzīvojumiem un zaudējumiem, kad zemei pāri nāca sērgas, mēri, kari, postījumi, laupīšanas. Viņas izdzīvoja. Tāpēc, ka viņas bija stipras un gudras.
Tagad esam nonākuši pilnīgi citā laikmetā. Ir starpā pagājušas vairākas citas sabiedrisko modeļu attīstības fāzes, un Latvijas sievietes un tāpat mūsu kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas un citu valstu sievietes, it sevišķi postkomunistisko valstu sievietes, atrodas tādā vidē, kur ļoti daudz kas ir mainījies. Šīs pārmaiņas, kas ir strauji skārušas gan mūsu ekonomiku, gan mūsu sabiedrību, ir nesušas līdzi sev zināmu sociālo slogu, spriedzi un grūtības. Un šajās grūtībās bieži sievietes ir neproporcionāli daudz pārstāvētas starp tiem, kam iet visgrūtāk.
Raugoties nākotnē, man gribētos cerēt, ka uzņēmējdarbība būs viens no tiem laukiem, kur sievietes atradīs izdevības, lai pilnīgi mainītu situāciju un būtu tās, kas izrādītu vislielāko progresu un vislielāko izaugsmi. Te viņām priekšā stāv gara rinda dažādu izaicinājumu. Un tieši šie izaicinājumi un arī sava veida grūtības ir tas, par ko jūs esat sanākuši šeit kopā, lai to pārrunātu. Man šķiet, tas ir ļoti svētīgi – dalīties savos iespaidos, dalīties savā pieredzē, just šo pleca sajūtu, pārliecināties, ka savā izvēlē, savās vēlmēs un cerībās jūs neesat vienas, jūs neesat izolētas, jums blakām ar līdzīgiem mērķiem, centieniem un grūtībām darbojas, strādā un cīnās ļoti daudzas citas sievietes, ar kurām jūs varēsiet izjust gara radniecību, ar kurām jūs varēsiet apmainīties ar savām atziņām un ieteikumiem par nākotnes rīcību.
Mūsu sabiedrība tikai pavisam nesen ir oficiāli deklarēta kā atbilstama brīvā tirgus principiem, un tikai desmit gadus atpakaļ te valdīja sociālisms un komunisms. Tas ir milzīgs lēciens, tā ir milzīga pārmaiņa, un te nav tikai pārmaiņa no pusgadsimta ilgas sistēmas, kas ir ideoloģiski ļoti izteiktā veidā propagandējusi vienu pieeju, vienu mentalitāti, vienu veidu, kā iztulkot pasauli, ražošanu, darba augļu sadali, bet te ir arī mantojums, kas nāk līdzi no iepriekšējām paaudzēm, un, jāsaka tā, ne mūsu senās senču tradīcijas, ne komunisma perioda tradīcijas nav tādas, kas veicinātu cilvēka pielāgošanos kapitālistiskā brīvā tirgus konkurences situācijai. Apstākļi, mūsu pagātne nebūt nav tie ideālie. Tas nozīmē, ka ir ļoti daudz, kas ļoti īsā laikā jāapgūst, jāiemācās, jāizprot, kā darbojās šī sistēma, un jāpārvar dažnedažādie stereotipi pret šāda veida rīcību. To Latvijā ir diezgan daudz. Es teiktu, galvenokārt diva veida aizspriedumi, kas jums kā sievietēm uzņēmējdarbībā ir jāpārvar.
Pirmie aizspriedumi, par kuriem jau dzirdējām ievadrunā, ir tie, kas vērsti pret uzņēmējdarbību kā tādu. Latviešiem gan mantojums no zemnieku laikiem, gan mantojums no sociālisma laikiem ir licis raudzīties uz uzņēmējdarbību kā kaut ko ne īsti godīgu, kaut ko kā principā apšaubāmu, kaut ko, kas saistīts ar iedzīvošanos uz cita rēķina. Izpratne par šāda veida darbību faktiski ir bijusi ārkārtīgi grieza. Te visā sabiedrībā ļoti daudz kas vēl ir jādara, lai ļaudis tiešām saprastu, ka uzņēmējdarbība ir tas, kas dzen uz priekšu labklājību, ka uzņēmējdarbība ir tā, un it sevišķi mazajam un vidējam uzņēmumam, kas rada lielāko procentu no jaunām darba vietām un līdz ar to nodrošina lielākam skaitam mūsu līdziedzīvotāju normālu dzīvi un cilvēka cienīgu iztiku.
Uzņēmējdarbība kapitālisma sistēmā ir šīs sistēmas pats mugurkauls. Tā nu tas ir, un ar šo jauno sistēmu mums tagad ir jādzīvo, jo tā ir pārņēmusi visu pasauli. Tāpēc ir svarīgi izprast visās niansēs, kā tā darbojās, bet vairāk par visu izprast, ka tā nav statiska, tā nestāv uz vietas, tā nemitīgi mainās. Un, tā sauktā, globalizācija ir tikai viens parocīgs vārds, kā apzīmēt to, ka viss ne tikvien mainās arvien straujāk kāpinātā tempā, bet, ka viss, kas notiek jebkurā vietā pasaulē, arvien ciešāk tiek saistīts ar to, kas notiek visur citur. Tas prasa no katra uzņēmēja daudz lielākas pielāgošanās spējas, arī daudz lielākas mācīšanās un informācijas apguves spējas, nekā tas bija nepieciešams līdz šim.
Otra barjera, kas jāpārvar sievietēm, ir tā, ko sievietei ir uzlikusi daba, un tas ir, kā savienot savu bioloģisko sievietes sūtību, kā savienot ģimenes dzīvi, bērnu audzināšanu ar karjeru jebkurā laukā, ieskaitot uzņēmējdarbību. Šeit nu jūsu sieviešu uzņēmēju problēmas, protams, neatšķiras no tām, kādas ir sievietei strādniecei, sievietei lauksaimniecei vai sievietei zinātniecei. Tātad, jūsu interese, tām, kas esat šeit sanākušas, protams, ir tāda pati kā sievietēm, kas strādā citos laukos, arī vīriešiem, kas strādā uzņēmējdarbībā. Jums šeit sanākt kopā liek sava specifika, unikāla apstākļu kombinācija, unikāli un īpatni izaicinājumi un iespējas, varbūt arī grūtības un problēmas, kas ir pārrunājamas.
Es redzu no tā skaita, kas sēž šeit zālē, ka jūsu jau ir ļoti daudz. Tas atļauj man raudzīties nākotnē ar optimismu un paļāvību, ka mēs atrodamies šobrīd tikai tāda liela attīstības viļņa pašos pirmos sākumos. Man šķiet, ka sievietes Latvijā šajā ziņā ir sakustējušās, ka viņas ir jau izpratušas tās iespējas, ko uzņēmējdarbība viņām var sniegt. Un es ceru, ka jūs, kas esat jau sekmīgas, ka tās, kas ir jau daudz sasniegušas un paveikušas, sniegs palīdzīgu roku un padomu tām, kas vēl domā, kas vēl gatavojās, kas vēl virzās uz priekšu.
Visām – gan tām, kas jau ir savu sasniegumu augstumos, gan tām, kas vēl cīnās par savu eksistenci, gan tām, kas tikai vēl domā, cer un pārdomā par savu nākotni, es novēlu Jums paļāvību pašām uz saviem spēkiem. Es novēlu Jums drošu prātu, gaišu galvu, vēsu prātu un, galvenais, daudz laimes!