Labvakar dāmas un kungi,
Jūsu ekselences!
Paldies, ka atnācāt svinēt šīs jaunās prezidentūras inaugurāciju. Mēs šeit stāvam kādā ļoti skaistā ēkā un telpā, kas nāk mums kā mantojums no pagātnes kultūras sasniegumiem, kur tie valdnieki, kas viņas sarūpējuši, jau sen ir izzuduši vēstures miglā, bet mākslas darbi, mākslinieku roku veikums pārdzīvojis viņus gadu simtiem ilgi un vēl ilgi iepriecinās visus, kuri ar tiem sastapsies.
Ja man būtu viena personīga vēlme, ko es vēlētos Latvijā redzēt sasniegtu savas prezidentūras mandāta laikā, tā būtu, lai Latvijā atkal top godā un cieņā celta mākslinieciskā dotība, radošais gars, domas spēks un kultūra visās tās iespējamās izpausmēs.
Bet ja Laimas māte man stāvētu priekšā un prasītu, kas būtu tie trīs vēlējumi Latvijai, ko vēlētu savai zemei un tautai, tad pirmais būtu, lai viņai ir drošība, un lai šai zemē valdītu tikai miers un saskaņa dažādo iedzīvotāju starpā. Otrs, ko vēlētos ir, lai šai zemē valda pārticība un lai nebūtu un nekļūtu lielāka tā plaisa, kas valda starp tiem, kas pošas uz balli pilī un tiem, kas nevar uz balli doties.
Un beidzot, es vēlētos, kaut Latvija varētu iekļauties tur, kur ir tās īstā vieta - Eiropas kopienā, kā viena no tās neatņemamām sastāvdaļām, kā viena līdziniece starp citām nācijām un valstīm.
(Lūdzu uzdzersim tostu mūsu zemei un valstij.) Saules mūžu Latvijai