Jūsu Majestāte! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir liels gods un patiess prieks pirmo reizi sveikt Nīderlandes Karalistes valsts galvu valsts vizītē Latvijā! Jūsu Majestāte, es ļoti priecājos par šo iespēju sveikt Jūs manā dzimtajā pilsētā, kur, es ceru Jūs un delegācija jutīsies kā mājās, tāpat kā es jutos oficiālajā valsts vizītē Nīderlandē 2005. gada janvārī. Ar gandarījumu un siltām jūtām es atceros to Jūsu un Nīderlandes valdības un tautas sirsnību un viesmīlību, ko vizītes laikā baudīju Jūsu skaistajā zemē.
Jūsu Majestāte,
Jūsu vizīte Latvijā notiek mūsu valstu attiecību dubultu jubileju gadā. Martā apritēja 85. gadskārta kopš Latvija un Nīderlande nodibināja diplomātiskās attiecības un augustā apritēs 15. gadskārta kopš to atjaunošanas, 1991. gadā, kad mūsu valsts atguva neatkarību vairāk kā pēc 50 gadu svešzemju valdīšanas. Nīderlandes Karalienes valsts vizīte Latvijā, kas vienlaikus ir arī pirmā Baltijas valstīs, ir īpaša dāvana šajos svētkos.
Mūsu valstis nav tieši kaimiņi un ir pārsteidzoši, cik daudz mūsu abām piejūras zemēm ir līdzīgu uzskatu, kas mūs vieno. Zināmā mērā to var skaidrot ar salīdzinoši mazu valstu un tautu atrašanos stratēģiski svarīgā vietā. Mēs esam spējuši sīksti saglabāt savu valodu un kultūru par spīti lielākas un spēcīgākas kaimiņvalsts okupācijai. Pāri visam – mums ir vienas un tās pašas vērtības un ideāli, kā arī līdzīgs nākotnes redzējums. Mūsu vieno līdzīga pārliecība, ka 21.gadsimta globalizētajā pasaulē mēs varam cīnīties ar tādiem izaicinājumiem kā nabadzība, slimības, apkārtējās vides degradācija un terorisms, un to mēs varam nodrošināt tikai partnerībā ar līdzīgi domājošām valstīm. Tāpēc spēcīgas un vienotas Eiropas Savienības un NATO pastāvēšana, kā arī ANO un starptautisko tiesību stiprināšana ir mūsu valstīm primāri svarīga.
Gan ES, gan NATO ir pārmaiņu posmā. Lai gan Nīderlandes un Francijas balsotāji noraidīja ES Konstitucionālo līgumu, es esmu pārliecināta, ka mums ir jāsasniedz trīs svarīgi mērķi, kuri ir šajā līgumā. Pirmais – vienkāršot ES darbību, padarot to saprotamāku tās pilsoņiem, otrais – paaugstināt ES efektivitāti, un trešais – stiprināt demokrātiju, caurskatāmību un organizāciju decentralizāciju. Nīderlandiešu teiciens “Eerlijkheid duurt het langst” (“godīgums ilgst mūžību”) varētu būt labs pamats mūsu kopīgajiem pūliņiem, lai mēs varētu nonākt pie stabilas vienprātības.
NATO alianse, kurā Latvija un Nīderlande strādā ciešā sadarbībā, arī meklē veidus, kā stiprināt un kā nodrošināt drošību mūsdienās. Vēlos arī uzsvērt Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbības neaizvietojamību alianses mērķu izpildei un tādu mūsdienu apdraudējumu novēršanai kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālo konfliktu novēršana un terorisma izplatība. Latvija ir pagodināta un gandarīta, ka ir izvēlēta NATO samita uzņemšanai šī gada novembrī, kurā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi par alianses nākotni.
Izmantojot šo iespēju, es vēlos pateikties Nīderlandei par atbalstu, lai nodrošināšanu pastāvīgu kolektīvo risinājumu Baltijas gaisa telpas aizsardzībai. Pirms 10 gadiem, kad no Latvijas nesen kā bija izvesta Krievijas armija, nevarēja iedomāties, ka Nīderlandes lidotāji sargās Latvijas gaisa telpu. Taču šogad tā bija realitāte, un tas ir vēl viens piemērs mūsu valstu spējai sekmīgi sastrādāties.
Jūsu Majestāte,
Varu apgalvot, ka gan Latvija, gan Nīderlande šodien izskatītos citāda, ja nebūtu bijis ciešās mūsu tautu tirgoņu izveidotās sadarbības 16.-17.gs. Šodien šī nīderlandiešu ietekme un ieguldījums ir vērojams Rīgas arhitektūrā un kultūrā. Melngalvju nams, kurā mēs visi šovakar esam pulcējušies, 17. gs. tika pie krāšņas fasādes, pateicoties arī meistariem no Nīderlandes. Roterdamas Erasma domubiedrs J.Batuss (Jacobus Batus) 1528.g. dibināja Rīgas Luterāņu Doma skolu, bet Nikolaus Mollin (Mr. Nicolaus Mollyn) 1588. gadā atvēra pirmo spiestuvi Rīgā.
Savukārt tirdzniecība ar Baltijas ostām un īpaši Rīgu veicināja Nīderlandes Zelta laikmeta atnākšanu un sniedza būtisku ieguldījumu nīderlandiešu pasaules sekmēm. Šīs tirdzniecības svarīgumu apliecina īpašais termins, ar ko šo tirdzniecību apzīmēja – moedernegotie (“māte tirdzniecība”).
Jūsu Majestāte!
Šodien Jūsu vēsturiskā vizīte ir apliecinājums mūsu valstu tuvajām un draudzīgajām attiecībām, kas turpinās attīstīties. Mūsu sadarbību stiprina visas dzīves jomas – ekonomika, kultūra, aizsardzība, pašvaldību, sociālā u.c. Tieši tāpēc šo vakariņu viesu vidū ir gan sabiedrisko organizāciju darbinieki, gan Latvijas mazo un lielo pašvaldību vadītāji, kultūras darbinieki, zinātnieki un uzņēmēji. Šie cilvēki ir tikai neliela daļa no tiem, kuri sadarbojas un draudzējas ar Nīderlandes partneriem. Esmu īpaši gandarīta, ka Jūsu vizītes ietvaros Rīgā viesojas Amsterdamas Karaliskais orķestris, kas rīt Latvijas Nacionālajā operā koncertēs latviešu diriģenta Marisa Jansona vadībā.
Jūsu Majestāte!
Pagājušais gads bija īpašs gads Jums, Nīderlandei un Nīderlandes tautai - apritēja 25 gadi kopš Jūsu valdīšanas sākuma. Es uzsaucu šo tostu Jums, Jūsu Majestāte, par Jūsu veselību un laimi, par Karaliskās ģimenes veselību un laimi, Nīderlandes tautas labklājību un par Latvijas un Nīderlandes tautu draudzības un valstu sadarbības turpmāku uzplaukumu!