Augsti godātais Prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Mesiča kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus viesus šodien sveicu Horvātijas prezidentu Stjepanu Mesiča kungu un viņa dzīvesbiedri Milku Mesičas kundzi! Man ir gandarījums, ka šī ir pirmā Horvātijas prezidenta vizīte Latvijā un es to uztveru kā labu draugu cieņas apliecinājumu, kā arī vēlmi padarīt vēl noturīgākas saites starp mūsu valstīm un tautām.
Latvija un Horvātija ir valstis ar senām kultūras tradīcijām un bagātu vēstures mantojumu. Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu un mūsu tautu dažādību gan pagātnē, gan tagadnē, Latvijas un Horvātijas likteņos ir daudz kopīga un radniecīga. Mūsu, kā mazu tautu, liktenis nav bijis viegls; pārāk bieži lēmumus par mums ir pieņēmušas svešas varas. Neraugoties uz to, mūsu valstu iedzīvotāji ir spējuši saglabāt savu identitāti, nosargāt un kopt valodu un tradīcijas un, nezaudējot drosmi, cīnījušies par savām pašnoteikšanas tiesībām. 1991.gadā piepildījās horvātu tautas ilgais sapnis par neatkarību. Latvija šajā laikā no jauna atguva savu brīvību. Atceroties savu sarežģīto vēsturi, šodien mēs domājam par to, kā ātrāk padarīt mūsu zemes par bagātām, pārtikušām un stabilām valstīm vienotā Eiropā.
Pašreizējās labās attiecības starp Latviju un Horvātiju balstās uz draudzību un sadarbību, kas izveidojušās pēdējo desmit gadu laikā. Tā sakņojās abu valstu gribā veikt demokrātisko pārveidi, kas ir garants valstu neatkarībai ilgtermiņā. Pēdējos gados Latvijas un Horvātijas attiecības kvalitatīvi ir attīstījušās un Jūsu vizīte šeit Latvijā, ir ne tikai apstiprinājums mūsu draudzīgajām attiecībām, bet tā ir droša zīme mūsu nākotnes sadarbībai.
Pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam izvietojumam starp austrumiem un rietumiem, Latvija tradicionāli bijusi atvērta tirdzniecībai un ir bijusi brīvā tirgus ekonomikas piekritēja. Vēsturiskais tirdzniecības tradīciju mantojums saglabājies līdz pat mūsdienām. Lai gan šobrīd mūsu valstu tirdznieciski-ekonomiskā sadarbība ir neliela, mēs esam ieinteresēti palielināt tirdzniecības apgrozījumu ar Horvātiju un uzskatam, ka tam ir perspektīva nākotnē.
Viena no Latvijas bagātībām ir Baltijas jūras tuvums. Horvātija var lepoties ar savu skaisto pērli - Adrijas jūru un tās pasakaino skaistumu, kuru ir novērtējuši daudzi tūristi no Latvijas. Jūras ceļiem un kuģniecībai ir bijusi noteicošā loma gan latviešu, gan horvātu tautu vēsturē. Jāatzīst, ka mūsu valstu nozīmīgie ceļu un transportu krustpunkti ir veicinoši auglīgai ekonomiskai sadarbībai nākotnē. Esmu pārliecināta, ka nākotnē Zagrebu un Rīgu, divus pulsējošus Eiropas reģionālos centrus, vienos arvien dinamiskāka politikas, kultūras un biznesa dzīves aprite.
Prezidenta kungs un Mesiča kundze!
Latviju un Horvātiju vieno arī kopīga vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina valstu dinamiskāku attīstību, savstarpējo tirdzniecību un labklājību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un tautu savdabību. Latvija aktīvi gatavojas dalībai Eiropas Savienībā un NATO un priecājās līdzi Horvātijai par tās sekmēm NATO un Eiropas Savienības integrācijas jomā. Mēs atbalstam Horvātijas virzību uz eiroatlantiskajām organizācijām un esam pārliecināti, ka Horvātijai izdosies īstenot uzstādītos mērķus.
Mūsu reformu pieredze rāda, ka tikai demokrātiska pārveide var nodrošināt valsts ātru attīstību, kas vērsta uz ekonomisko pieaugumu, sociālo nodrošinājumu un tiesisko aizsardzību. Latvija no savas puses ir gatava dalīties pieredzē un zināšanās ar Horvātiju, kuras tā guvusi savā eirointegrācijas procesā. Latvijas reformu modelis varētu būt noderīgs Horvātijai. Jau tagad katra no mūsu valstīm sniedz savu ieguldījumu miera un stabilitātes nodrošināšanā reģionā. Mēs novērtējam Horvātijas stabilizējošo lomu Balkānu reģiona atjaunošanā. Arī Latvija ar dalību NATO vadītajās miera operācijās Balkānos kopš 1996. gada ir sniegusi un turpinās sniegt savu artavu šī Eiropas reģiona demokratizācijas procesā.
Prezidenta kungs un Mesiča kundze!
Sevišķi mūsu tautas vieno kultūras un māksla. Daudzveidīgā sadarbība kultūras jomā liecina par savstarpēju ieinteresētību starp mūsu tautām. Latviešu valodā ir iznākuši horvātu rakstnieku un dzejnieku Antona Gustava Matoša, Tina Augustina Ujeviča, Vladimira Nazora, Petara Preradoviča darbi. Horvātu tautas deju ansambļi ir piedalījušies Latvijas starptautiskajā deju festivālā, savukārt Latvijas dejotāji uzstājušies Horvātijā. Priecājos, ka Zagrebas Mūsdienu mākslas muzejā projekta “Baltijas laiks” ietvaros bija apskatāmi arī latviešu mākslinieku darbi, kas radīja iespēju horvātiem iepazīt būtiskākos Latvijas pārejas perioda laika mākslas aspektus. Latvijas un Horvātijas tautu kultūras un māksla ir atšķirīgas, bet tieši šī dažādība bagātina mūsu attiecības. Mūsu kopīgajās interesēs ir padziļināt zināšanas vienai tautai par otru un, šīs zināšanas izmantojot, izvērst sadarbību visdažādākajās jomās.
Latvija Eiropu redz kā stipru nacionālo valstu savienību, kurā gan lielajām, gan mazajām tautām būtu vienlīdz lielas iespējas dot savu ieguldījumu kopējās lietas labā un tajā pašā laikā saglabāt un kopt savu unikālo kultūras mantojumu.
Atļaujiet man novēlēt Jums, Prezidenta kungs, un Jums, Milka Mesičas kundze, laimi, kā arī spēku un enerģiju Jūsu atbildīgajā darbā! Es uzsaucu šo tostu par Latvijas un Horvātijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!