Augsti godātais Krustiņa kungs,
Serdāna kungs,
Lauku Avīze un visi, kas grāmatas tapšanā bija iesaistīti,
Es vēlētos pateikties visiem par lielo darbu, kas ir ieguldīts. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu pašķirstīt šo grāmatu. Es jau, protams, neesmu šeit objektīvs vērtētājs, bet cilvēks, kas ir subjektīvi iesaistīts šajā procesā.
Domāju, ka ir vērtīgi valstij, kas pēc tik daudziem gadiem atguvusi savu neatkarību, kurai bijis ilgs pārtraukums savā valstiskumā, šajā prezidentūras 80.gadskārtā saņemt šādu izdevumu, kas atskatās uz to, kas mums tajā laukā vēstures pūrā ir uzkrāts. Pa šo laiku ir 6 dažādi prezidenti, un šis skaitlis jau vien norāda uz to, ka tie nav bijuši nepārtraukti prezidentūras gadi, bet ir bijuši nopietni pārtraukumi. Taču ir arī būtiski atcerēties, ka šī mūsu tradīcija, šī institūcija ir jau 80 gadu veca. Tā jau ir nopietna tradīcija, nopietns pamats Valsts prezidenta institūcijai.
Es varbūt gribētu pieminēt, ka gudri rīkojās Latvijas Satversmes sapulce un 1.Saeima, izveidojot Valsts prezidenta institūciju, dodot tai šādu vārdu, jo Igaunijā tajā laikā radās tāda doma, ka prezidenta titula došana Valsts pirmajai personai būtībā varētu novest vai nu pie pārāk lielas iedomības vai varas koncentrēšanas, tāpēc šo titulu nepiešķīra, un tā tie nosaukumi pirmajai personai mainījās - Tautas sapulces vecākais utt. Reiz starptautiskā forumā, man kopā uzstājoties ar Meri kungu, viņš tika stādīts priekšā kā Igaunijas pirmais prezidents, kas viņu vareni nokaitināja, kaut īstenībā ļaudis, kas viņu stādīja priekšā, bija iepazinušies ar to, ka pirms kara pirmās personas netika dēvētas par prezidentiem.
Man šķiet, tomēr ir labāk, ka mēs varam teikt, ka Latvijai jau pirms 80 gadiem ir bijis savs prezidents. Prezidents ir skaidra neatkarīgas valsts atribūtika, ja tā varētu sacīt, viņš pieder pie valsts neatkarības. Pakļautai teritorijai var būt gubernators jeb ģenerālgubernators, kara pārvaldnieks vai partijas sekretārs, kas rīkojumus saņem no citas vietas, bet prezidents var būt tikai un vienīgi suverēnai valstij. Grāmata par prezidentu kā institūciju, par prezidentiem, kādi tie vēsturē ir bijuši, varētu būt daļa no patriotiskās audzināšanas, lai ļaudis izprastu, ko nozīmē valsts un kāda ir attieksme pret valsti. Valstij ir pašai savs prezidents, un tas ir ieguvums pats par sevi, neraugoties uz katru kā cilvēku. Paldies!