Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godātā ALA saime, mīļie tautieši!
Kamēr ALA šogad svin savus 50 pastāvēšanas gadus, Latvija svin savas neatkarības atgūšanas 10 gadus. Šī varētu būt sakritība, bet esmu pārliecināta, ka bez Amerikas un visas trimdas latviešu uzticēšanās savas tautas brīvības sapnim izdevība nosvinēt savu otro atdzimšanu būtu krietni vien mazāka. Jūs šeit Amerikā, tāpat kā latvieši citur ārzemēs, neatlaidīgi aizstāvējāt Latvijas neatkarības ideju. Jūs nepadevāties izmisumam un ticējāt, ka pienāks diena, kad sarkanbaltsarkanais karogs atkal plīvos Rīgas pils tornī.
Tie, kas šeit pulcējas zem ALA jumta, to dara brīvprātīgi, un daudzi no jums daudzu gadu un pat daudzu gadu desmitu garumā. Neviens no jums nav saņēmis un arī nesagaida nedz atlīdzinājumu, nedz īpašu atzinību. Jums ir pieticis ar apziņu “ja ne es, tad kurš cits”. Jūs esat daudz upurējuši, lai uzturētu latviešu garu savās ģimenēs, skolās, draudzēs un Amerikas latviešu sabiedrībā. Jūs visu to esat darījuši aiz dzimtenes mīlestības. Par to kā Latvijas Valsts prezidente es no sirds jums visiem pateicos!
Es arī pateicos par to, ka jūs turpināt atbalstīt Latviju visdažādākajās jomās, ieskaitot Brīvības pieminekļa atjaunošanu, 3x3 nometņu uzturēšanu Latvijā un projektus, ko PBLA atbalstījusi caur Brīvības fondu. Jūsu ieguldījumi Latvijas labā ir nenovērtējami, un man nav nekādu šaubu, ka Latvijai tie nes vislielāko labumu. Te liels nopelns ir arī ALAs un PBLA valdēm, bet vairāk par visu nopelns ir katram latvietim, latviešu izcelsmes cilvēkam par to, ko viņš ir devis, dāvinājis vai nu tas būtu savu radu vai vispārējās Latvijas tautas labā.
Es varētu pieminēt, ka starp daudziem vērtīgiem projektiem, ir vairāki Latvijai pašlaik visai aktuāli, ko es no savas puses varētu minēt. Ja kāds nav vēl iesaistījies un atradis savu rūpju bērnu, var sacīt, ka valstiski svarīgi projekti ir Latvijas Vēstures komisijas paspārnē. Te mums ļoti noderētu stipendijas jauniem zinātniekiem, lai viņus piesaistītu darbam humanitārajās zinātnēs, it īpaši vēstures pētīšanā un to sāpīgo jautājumu pētniecībā, kas saistās ar abām okupācijām Latvijā. Latvijā zinātnei ir grūti. Nav viegli piesaistīt talantīgus, apdāvinātus, jaunus intelektuāļus pētniecības darbam. Otrs pētniecības lauks, kur es priecātos, ja kāds rastu par savu sūtību tam sniegt atbalstu, ir letonikas programma Latvijas Universitātē. Tā iekļauj, blakus vēsturei, arī valodniecību, kurai tāpat jāpiesaista jauni zinātnieki. Viena no iecerēm ir radīt latviešu sinonīmu vārdnīcu, kas būtu pieejama internetā. Būtu jauki, ja kāds dāvātu stipendiju jaunam zinātniekam, kas varētu sākt šo projektu virzīt. Tajā mēs ceram iesaistīt veselu virkni dažādu Latvijas speciālistu.
Latvijas valstiskās prioritātes ir panākt valsts drošību, stabilitāti un attīstību. Šos trīs procesus vēlamies veicināt, kā jūs labi zināt, iestājoties NATO aliansē un Eiropas Savienībā. Tās ir tās organizācijas, kuras apvieno valstis ar kopīgām vērtībām un interesēm, valstis, kuru vidū mēs varam justies droši. Tās ir valstu kopienas, kuru vidū mēs varam justies kā savās mājās.
Eiropas Savienībā mums būs lielākas iespējas pacelt Latvijas labklājības līmeni. Nenoliedzami, mums būs arī jābūt gataviem uz konkurenci, mums būs daudz jāmācās, kā iekarot jaunus tirgus. Mums ir jāapzina savas spējas un jāapzinās, ka Latvija vairāk iegūs no Eiropas Savienības nekā zaudēs, jo, kaut pievienošanās tiešām prasa nopietnu un grūtu pielāgošanās un saskaņošanas darbu, nav šaubu, ka piederība Eiropas Savienībai ilgtermiņa perspektīvā ir tā, kas mums sniedz izredzes, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu labāka dzīve, augstāks dzīves standarts. Un svarīgi, ka ar savu balsi mums būs iespējams būt klāt Eiropas būtisko jautājumu izlemšanā. Mēs būsim līdzdalībnieki, mums būs iespējams citiem blakus sēdēt pie galda tad, kad tiks pieņemti lēmumi, kas skar mūsu valsts likteni. Turklāt mēs jau ne tikai ņemsim, mums būs arī savs pienesums Eiropai, un tas ir mūsu kultūras mantojums, mūsu cilvēku radošās spējas risināt kopīgus izaicinājumus, viss latviešu tautas radošais potenciāls.
Drošības ziņā NATO ir tā organizācija, kas uztur mieru Eiropā. Bez NATO diez vai Eiropas Savienība būtu varējusi izveidoties tāda, kāda tā ir kļuvusi. Eiropas valstis kopā ar Ameriku un Kanādu ir radījušas spēcīgu saimi, kurā uzbrukums vienai valstij tiek uztverts kā uzbrukums visām. NATO nozīme Latvijas drošībai būs tik liela, ka tā palīdzēs nodrošināt Latvijas neatkarību nākotnē. Mums ir tiešām fundamentāli svarīgi iekļūt šajā organizācijā. Un tieši tādēļ mēs ļoti ceram saņemt oficiālu aicinājumu iestāties aliansē jau Prāgas galotņu tikšanās reizē 2002.gada nogalē. Es personīgi esmu pārliecināta, ka mūsu izredzes ir reālas, taču tikpat labi arī apzinos, ka šajā laika sprīdī līdz 2002.gada beigām mums ļoti daudz vēl kas ir darāms gan Latvijā, gan Amerikā.
Šo nedēļu esmu pavadījusi ļoti intensīvās tikšanās reizēs milzīgi straujā tempā, tiekoties ar ASV valstsvīriem, kongresa pārstāvjiem, senāta pārstāvjiem un daudziem citiem ļaudīm, kam ir iespēja šos procesus Latvijai labvēlīgā virzienā vadīt. Latvijas aizsardzības ministrs Ģ.Kristovska kungs, kurš pavadīja mani uz dažām sarunām, varēja pārliecinoši apliecināt Latvijas Bruņoto spēku lielo progresu, lai tie būtu gatavi iekļauties NATO struktūrās. Admirālis G.Zeibots, kas ir mūsu vidū šovakar, ir cītīgi strādājis, vadot aizsardzības ministrijas NATO koordinācijas grupu. Es vēlētos šeit par to viņam izteikt publisku paldies! Un vēlos jums atgādināt, ka Saeima ir pieņēmusi likumu, kas nosaka, ka Latvija veltīs 2% no sava iekšējā kopprodukta valsts aizsardzībai 2003.gadā, straujā tempā katru gadu paaugstinot līdzšinējo ieguldījumu mūsu drošībā.
Es vēlētos izmantot šo izdevību būt jūsu vidū, lai izteiktu savu atzinību PBLA par tās lielo ieguldījumu, tā saucamā, NATO projektā. Es esmu jau šonedēļ pārliecinājusies par projekta sekmīgo darbību, piedaloties tikšanās un sarunās ar politikas veidotājiem Vašingtonā. Šis projekts nevarētu darboties bez jūsu visu atbalsta. Atļaujiet man šeit publiski pateikties tikai dažiem cilvēkiem: PBLA priekšsēdētājam Andrejam Ozoliņam, PBLA vicepriekšsēdētājam un ALAs priekšsēdētājam Jānim Kukainim, ALAs kasierim Uldim Sējam un Brīvības fonda priekšsēdētājam Valdim Kārkliņam. Tāpat vēlētos apsveikt šeit delegātu vidū tikko jaunievēlēto LNAK priekšsēdētāju un manu jaunības draugu Egīlu Tanni. Priecājos redzēt mūsu vidū ļoti tālu viešņu, ka pārstāv Krievijas Latviešu kongresu Laumu Laso, ko es pazīstu no mūsu kopīgās darbības 3x3 nometnēs. Vēlētos sveikt doktoru Andri Zemīti, kas pārstāv Rietumeiropas Latviešu apvienību un arī vēl Juri Augustu, Daugavas Vanagu priekšsēdētāju ASV. Un beidzot, tā kā šī tomēr ir ALAs 50 gadu jubileja, es vēlētos sveikt visus tās iepriekšējos priekšsēdētājus, kuri kā dižozoli šeit sēž jūsu priekšā!
Šī vizīte nebūtu bijusi iespējama bez ļoti rūpīga un smaga sagatavošanās darba, ko veica mūsu vēstnieks ASV Aivis Ronis un viņa līdzdalībnieki Latvijas vēstniecībā ASV. Liels paldies jums! Jūsu visu sadarbība ar Latvijas vēstniecību ir bijusi tiešām veiksmīga, un es ļoti ceru, ka tā turpināsies vienmēr. Neviens no jums nav lieks mūsu kopējā darbā. Katrs latvietis, katrs, kas jūt jebkādu piederību mūsu tautai, ir aicināts talkā mūsu kopējo mērķu īstenošanā.
Kā Amerikas pilsoņiem jums, ALA biedriem, ir balsstiesīga vara un jūs varat to izmantot Latvijai par labu. Jūsu liktenis būt reizē Amerikai lojāliem pilsoņiem un ļaudīm, kas mīl Latviju, savu tēvu zemi, ir nolicis unikālas izdevības priekšā darīt labu abām. Šī ir demokrātiska valsts, kurā ievēlētie deputāti tik tiešām uzklausa savus vēlētājus. Es aicinu jūs ļoti aktīvi piedalīties demokrātiskā procesā. Jūs esat un būsiet Amerikai lojāli pilsoņi, bet Latvijai jūsu palīdzība šobrīd ir vajadzīga vairāk nekā jebkad. Mēs visi kopā vēlamies veicināt attīstītas, demokrātiskas un drošas Latvijas tapšanu. Jūs visi, Amerikas latvieši, neesat aizmirsuši savu tēvzemi un ALA, un tās darbība un visas organizācijas, ko tā pārstāv, ir tam kā pastāvīgs liecinieks. Jūs esat bijuši uzticīgi Latvijai. Jūs esat bijuši mūsu tautas cienīgi tās dēli un meitas. Jūs esat bagātinājuši mūsu kopējo mantojumu ar savu pienesumu Latvijas kultūrai, un jūs esat palīdzējuši Latvijai piedzīvot jaunu atdzimšanu.
Mums priekšā stāv jauns gadsimts, jauni izaicinājumi un jaunas izdevības. Es aicinu katru – iesim visi kopā pretī šai nākotnei katrs ar savu darbu, ar savu ieguldījumu. Veidosim Latviju tādu, lai tā ir citiem par paraugu. Lai citi nāk un no mums tālāk tad mācās. Lai Dievs mums uz to palīdz!