Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar UNESCO ģenerāldirektoru Koičiro Matcuru. Sarunas sākumā Valsts prezidente pasniedza UNESCO ģenerāldirektoram dāvanu - japāņu haiku tulkojumu latviešu valodā. Koičiro Matcuru, kurš pēc izcelsmes ir japānis, pateicās par dāvanu un ļoti atzinīgi novērtēja to, ka latviešu valodā iznācis haiku tulkojums. Prezidente sacīja, ka tādējādi latviešu tauta izrāda savu labo gribu un vēlmi iepazīties ar japāņu lirikas tradīcijām un japāņu kultūru kopumā.
Sarunā Valsts prezidente un Koičiro Matcuru runāja par UNESCO iekšējām reformām, nākotnes sadarbības iespējām, kā arī Latvijas projektiem, ko atbalsta UNESCO. Valsts prezidente pauda atbalstu Koičiro Matcuru uzsāktajām reformām UNESCO. Stāstot par Latvijas dalības vēsturi UNESCO, kura ir organizācijas biedre kopš 1991.gada, Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja daudzos projektus, kādi ir īstenoti Latvijā ar UNESCO atbalstu, kā, piemēram, Rīgas vēsturiskā centra iekļaušana Pasaules Kultūras Mantojuma Sarakstā, kā arī Abavas senlejas projekta pakāpeniskā īstenošana u.c.
Valsts prezidente pateicās UNESCO par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai un uzsvēra, ka tas ir ļoti svarīgs projekts Latvijai un Latvijas sabiedrība augsti novērtē šīs starptautiskās organizācijas ieguldījumu un atbalstu projekta īstenošanā. Prezidente sacīja, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka būs simbols tam cilvēciskam potenciālam, kāds pašlaik ir Latvijā, un tas simboliski vienos pagātni ar nākotni gan arhitektūras, gan garīgo vērtību ziņā.
Valsts prezidente atzīmēja, ka, kopš iekļaušanās UNESCO, Latvija nav pārstāvēta nevienā UNESCO struktūrā. Koičiru Matcuru aicināja Valsts prezidenti iedrošināt jaunos Latvijas profesionāļus pieteikt savas kandidatūras uz konkursiem, lai sacenstos ar citu valstu pārstāvjiem un izcīnītu pārstāvju tiesībās kādā no UNESCO struktūrām.
Koičiru Matcuru atzīmēja, ka globalizācijas un straujas valstu ekonomikas attīstības laikā katrai tautai ir nepieciešams saglabāt un rast iespējas attīstīt arī savu kultūras identitāti. Viņš uzsvēra kultūru dažādību nozīmību pasaules attīstībā.
Valsts prezidente un Koičiro Matcuru pārrunāja UNESCO iniciatīvu izveidot Pasaules Mutvārdu Mantojuma Sarakstu. Valsts prezidente plaši stāstīja UNESCO ģenerāldirektoram par latviešu tautasdziesmām, to vākšanas vēsturi un nozīmi mūsdienās, par K. Barona ieguldījumu tautasdziesmu vākšanā, stāstīja par to, kāda tautasdziesmām ir bijusi nozīme pirmās nacionālās atmodas laikā, kā arī par to, ka vēl šodien cilvēki, vēloties saglabāt saikni ar savu mantojumu, turpina dziedāšanas un Dziesmu svētku tradīcijas.
Viņa stāstīja par tautasdziesmu struktūru un īpatnībām, salīdzinot tās ar japāņu haiku. Viņa atzīmēja, ka arī latviešu tautasdziesmas ir grūti tulkojamas un dzelzs priekškara dēļ pasaule vēl nav iepazīstināta ar iespējamiem tautasdziesmu tulkojumiem. Prezidente teica, ka Latvija ir lepna par savu gara mantojumu un vēlas, lai arī citi varētu ar to iepazīties, tādēļ Latvija gatavojas iesniegt UNESCO pieteikumu par latviešu tautasdziesmu iekļaušanu Pasaules Mutvārdu Mantojuma Sarakstā. Valsts prezidente pateicās par Koičiro Matciuras iniciatīvu radīt šādu sarakstu. Vaira Vīķe-Freiberga iepazīstināja UNESCO ģenerāldirektoru arī ar savu zinātnisko darbu tautasdziesmu datorizēšanā un pētīšanā.
Prezidente uzaicināja Koičiro Matcuru apmeklēt Latviju, Rīgas astoņsimtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, un UNESCO ģenerāldirektors izteica interesi par Latvijas apmeklējumu.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar starptautiskās frankofonijas organizācijas ģenerālsekretāru Butrosu Butrosu Gali. Sarunā Butros Butros Gali iepazīstināja Latvijas prezidenti ar organizācijas darbību un tās mērķiem, kā arī abu valstu pārstāvji pārrunāja tuvākas sadarbības iespējas. Latvijas prezidente pastāstīja Butrosam Butrosam Gali par to, ka Latvijā ir liela interese par franču valodas apmācību, 62 Latvijas skolās ir iespējams apgūt franču valodu un ir interese arī par franču kultūru un tradīcijām.
Butros Butros Gali iepazīstināja sīkāk ar organizācijas darbību un informēja, ka organizācija apvieno franču valodā runājošās valstis pasaulē, kā arī atsevišķas pilsētas vai reģionus, kurās dominējošā ir franču valoda. Šādas valstis ir gandrīz visos pasaules kontinentos, kas padara šo sadarbību ļoti plašu. Viņš arī darīja zināmu, ka sadarbība norit gan valstu vadītāju, gan universitāšu līmenī, gan pilsētu mēru, gan parlamentu starpā. Butros Butros Gali uzsvēra, ka franču valoda šīm zemēm ir vienojošs faktors - tā apvieno gan dažādu dzimumu, gan dažādu ticību pārstāvjus.
Butros Butros Gali informēja Latvijas prezidenti arī par to, ka organizācijā ir gan dalībvalstis, gan arī novērotājvalstis. Tāpat viņš stāstīja par komunikāciju nozīmi šīs starptautiskās organizācijas darbībā, uzsverot interneta, kino un mūzikas jomas, kas tuvina frankofonijas pārstāvjus. Viņš arī stāstīja, ka pastāv frankofonijas televīziju tīkls, kurš informē par aktualitātēm organizācijas darbībā. Butros Butros Gali informēja Valsts prezidenti, ka 2001.gadā ir gaidāms nākamais organizācijas samits, kurš notiks Beirutā, un tas būs pirmais samits Arābu reģionā. Viņš informēja par sadarbību ar Eiropas Savienību un ANO sadarbībai arī ar valstīm no Afrikas un Arābu reģiona.
Butros Butros Gali sacīja, ka Latvija varētu kļūt par novērotāju šajā organizācijā, kas dotu tai iespēju piedalīties visās konferencēs. Šī organizācija piedalās arī kā padomdevēji un novērotāji vēlēšanās trešās pasaules valstīs. Prezidente sacīja, ka šīs organizācijas darbība šķiet visai interesanta, un Latvija varētu gatavot savu dalību novērotāju statusam organizācijā. Šī piedalīšanās veicinātu kontaktus ne tikai ar Franciju, bet arī ar citām frankofonijas organizācijas valstīm un reģioniem visā pasaulē. Butros Butros Gali atzinīgi izteicās par Latvijas kā novērotājvalsts statusu šajā organizācijā.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Francijas Nacionālās Asamblejas prezidentu Raimondu Fornī. Uzrunājot Latvijas prezidenti, Nacionālās Asamblejas prezidents uzsvēra labās attiecības starp abām valstī, vienlaikus atzīstot, ka ekonomisko sakaru ziņā varētu vēlēties lielāku aktivitāti. Raimonds Fornī pauda cerību, ka tuvākajā laikā notiks tirdzniecisko un saimniecisko kontaktu uzplaukums starp Latviju un Franciju.
Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents uzsvēra, ka Francija noteikti atbalsta Latvijas iestā$anos Eiropas Savienībā. Viņ$ atzīmēja Francijas apņēmību turpināt dinamiskas iestā$anās sarunas ar kandidātvalstīm un iek$ējo reformu īsteno$anu, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir topo$ā NATO dalībvalsts.
Valsts prezidente pauda Latvijas atbalstu Eiropas dro$ības politikai un vēlreiz izteica Latvijas gatavību dot savu ieguldījumu Eiropas dro$ībā un stabilitātē, nosūtot savus karavīrus uz miera uzturē$anas vienībām, taču tajā pa$ā laikā viņa uzsvēra transatlantiskās saites saglabā$anas nozīmi un nepiecie$amību reģiona stabilitātē.
Valsts prezidente pateicās Francijai par atbalstu eirointegrācijas procesā. Viņa uzsvēra, ka Latvija uzskata gaidāmo Francijas prezidentūru kā ļoti nozīmīgu Latvijas iestā$anās sarunu turpinājumam, un izteica cerību, ka Francija prezidentūras laikā saglabās sarunu procesa dinamismu.
Atskatoties abu valstu attiecību vēsturē, Valsts prezidente pateicās par Francijas morālo atbalstu Latvijai, neatzīstot Latvijas okupāciju. Viņa sacīja, ka Francija ir viena no piecdesmit valstīm, kas nav atzinusi Latvijas okupāciju, un Latvija ir pateicīga Francijai par to. Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja biju$ā Francijas prezidenta Aristīda Briāna ieguldījumu neatkarīgas Latvijas atzī$anā, ka arī divu franču diplomātu paaudžu tie$o saistību ar Latviju, kas ir bijusi simboliska Latvijai iz$ķiro$os vēstures brīžos.
Vaira Vīķe-Freiberga pateicās Francijas Nacionālai Asamblejai par līdzšinējiem kontaktiem sadarbībā ar Latvijas parlamentāriešiem, kā arī aicināja sekmēt vēl aktīvāku starpparlamentāriešu sadarbību un aicināja Francijas parlamentāriešus apmeklēt Latviju.
Publicēts: 25.05.2000.