*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsākot oficiālo vizīti Francijā, tikās ar Francijas Tirdzniecības palātu, kuru pārstāvēja dažādu jomu uzņēmēji. Uzņēmēji interesējās par privatizācijas procesa gaitu Latvijā, Baltijas valstu sadarbību, Baltijas reģiona attīstību, Latvijas vietu šajā attīstībā, kā arī par Latvijas un Francijas ekonomiskajām attiecībām. Tika izdalīta tūrisma un infrastruktūras attīstība, farmācija, finansu sektors, kā arī citas jomas.
Valsts prezidente, uzrunājot uzņēmējus, uzsvēra perspektīvas, kādas Latvijai paredzamas tuvākā nākotnē attiecībā uz ekonomisko izaugsmi un sadarbību ar ārvalstu investoriem, kā arī ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā. Valsts prezidente atzīmēja, ka Francija pašlaik ir 41. vietā pēc ārvalstu investīciju daudzuma valstī, kā arī teica, ka iespējas sadarbībai starp Latviju un Franciju ir pietiekami neizmantotas un ir daudz veidu, kā paplašināt šīs attiecības. Viņa stāstīja arī par citu ārvalstu investoriem Latvijā un rezultātiem, kādi redzami viņu darbībā valstī.
Prezidente pieskārās Latvijas vēstures jautājumiem un atjaunotās Latvijas desmitgadei, stāstot par demokrātisko tradīciju stiprināšanu un pūlēm, ko Latvija iegulda savā ekonomiskajā attīstībā. Prezidente stāstīja par Baltijas reģiona attīstību kopumā un Latvijas perspektīvām. Viņa uzsvēra sociālo integrāciju kā vienu no svarīgiem veiksmīgas un stabilas valsts priekšnoteikumiem un to, ka Latvija vēlas nevis asimilētu, bet integrētu un saliedētu sabiedrību. Viņa informēja arī par sabiedrības integrācijas programmu Latvijā.
Runājot par ekonomisko attīstību, Vaira Vīķe-Freiberga stāstīja par banku sistēmas attīstību, lata stabilitāti un arvien sekmīgāko tirgus dažādošanu pēc Krievijas krīzes, kā arī par ostu modernizāciju, kas paver plašas tranzīta un kontaktiespējas uzņēmēju starpā. Viņa uzsver, ka Latvijai ir svarīga sadarbība ar Franciju un atzīmēja, ka Francijas prezidentūra Eiropas savienībā, kas gaidāma šī gada otrajā pusē, ir nozīmīga arī Latvijai, jo Latvija pašlaik aktīvi risina iestāšanās sarunu procesu. Tāpat prezidente vēlreiz uzsvēra, ka Latvija ir gatava ātri risināt iestāšanās sarunas, lai varētu tās pabeigt līdz 2003.gada 1.janvārim.
Prezidente stāstīja par vienotu Baltijas enerģētikas loku un jautājumiem, kas saistīti ar tā izveidošanu un vispār par enerģētiskā sektora perspektīvām Latvijā un Baltijā. Uzņēmēji interesējās par privatizācijas procesu un jomām, kas saistās ar sabiedrības apkalpošanu, kā arī izrādīja interesi, piemēram, par iespēju ieguldīt lidostas "Rīga" modernizācijā un enerģētiskajā sektorā. Prezidente stāstīja par jau esošajām investīcijām šajā jomā. Tāpat tika izrādīta interese par investīcijām viesnīcu un infrastruktūras jomās, kā arī tūrisma jomā, tajā skaitā par viesnīcu un infrastruktūras attīstību, piemēram, par viesnīcas "Rīga" modernizāciju, Ventspils dzelzsceļa rekonstrukciju, ostām, kā arī par veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Sarunā piedalījās apmēram 30 uzņēmēji un ietekmīgi banku pārstāvji, tika izdalīti tādi sarunu sektori kā farmācija, aizsardzība, industrija, finanses, enerģētika, konstrukciju un mašīnbūves jomas un citas.
*** Prezidente sniedza intervijas vienam no lielākajiem laikrakstiem "Le Figaro", kā arī Parlamenta televīzijai, kura interviju ar prezidenti atkārtoti rādīs Francijas senātā. Intervijās prezidente uzsvēra Latvijas attīstību un to, ka Latvija pašlaik aktīvi risina sarunas ar Eiropas Savienību. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvija uzskata par svarīgu ieguldīt pūliņus aizsardzības jomas attīstībā, kā arī vēlreiz atkārtoja, ka Latvija jau ir gatava sniegt savu ieguldījumu, piemēram, miera uzturēšanas vienībās Kosovā un Bosnijā.
žurnāls izrādīja interesi par Francijas investīcijām Latvijā. Prezidente atzīmēja, ka iespējas vēl nav pietiekami izmantotas, ka citas Eiropas lielvalstis izrāda lielu interesi un, ka viņa cer, ka arī Francijai šī interese arvien palielināsies. Tāpat viņa uzsvēra Baltijas valstu sadarbības nozīmīgumu, un to, ka tas ir ļoti dinamisks reģions Baltijas jūras valstu reģionā. Prezidente stāstīja arī par jomām, kurās Latvijā varētu investēt, un iespējām, ko var piedāvāt uzņēmējiem, piemēram, tranzīts, Latvijas neaizsalstošās ostas.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzstājās Francijas Nacionālajā asamblejā Arlietu komisijā ar uzrunu, kā arī atbildēja uz deputātu jautājumiem. Prezidente runā uzsvēra, ka ekonomiskās attiecības starp Latviju un Franciju varētu paplašināties, abām valstīm apmainoties ar informāciju par tirdzniecības iespējām un piedaloties starptautiskās izstādēs, kā arī sadarbojoties ārējās tirdzniecība organizācijām. Prezidente optimistiski izteicās par Latvijas un Francijas sadarbības iespējām ekonomikā nākotnē un sacīja, ka jau pašlaik Latvijā darbojas 62 uzņēmumi no Francijas, kas, raugoties no neatkarības atjaunošanas laika, ir pozitīva tendence.
Runājot par investīciju iespējām Latvijā, Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra tādas jomas kā informācijas tehnoloģija, farmācija, tekstilrūpniecība un sacīja, ka Latvijā strādā augsti kvalificēti speciālisti un nākotnē mūsu valsts būs augsti attīstītu tehnoloģiju valsts. Prezidente atzīmēja to, ka šogad Eiropa atzīmē 50 gadus kopš vienotas Eiropas idejas rašanās, un, runājot par jauno Eiropas Savienības paplašināšanās vilni, uzsvēra, ka arī Latvija vēlas šodien sniegt savu ieguldījumu Eiropas vienotībā. Viņa arī uzsvēra, ka Francija Latvijai ir svarīgs partneris un, līdz ar Francijas prezidentūras beigām Eiropas Savienībā, no Nicas samita šā gada decembrī Latvija sagaida apstiprinājumu, ka Eiropas Savienība ir gatava uzņemt jaunas kandidātvalstis līdz 2002.gada beigām. Tāpat viņa teica, ka Latvija sagaida tādu pašu sarunu dinamismu kā Portugāles Eiropas Savienības prezidentūras laikā.
Runājot par Eiropas drošību, prezidente atzīmēja, ka, attīstot kopējo Eiropas drošības politiku, aizsardzība jomā ir jāsaglabā transatlantiskā saite. Šajā sakarībā viņa uzsvēra vienu no diviem Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem - iestāšanos NATO. Viņa arī atzīmēja, ka Latvija jau tagad dod ieguldījumu Eiropas drošības garantēšanā, kā piemēram, piedaloties miera uzturēšanas vienībās Kosovā un Bosnijā Hercegovinā. Tāpat, uzrunājot Francijas Nacionālo asambleju, prezidente runāja par Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, atzīmējot, ka Baltijas jūras reģiona valstis ir forums, kurā iekļaujas gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan kandidātvalstis, gan Krievija.
Noslēgumā prezidente sacīja, ka šogad Latvija pārņem Eiropas Padomes prezidentūru, un savas prezidentūras laikā Latvija nostiprinās eiropiešu kopīgās vērtības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, attīstīs Eiropas kultūras identitātes ideju, kā arī dalīsies savā pieredzē saliedētas sabiedrības veidošanā.
Publicēts: 23.05.2000.