Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Francijas Arpolitikas institūta rīkotajā konferencē "Baltijas valstis ceļā uz Eiropas Savienību".
Konferenci atklāja Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskovisi. Viņš sniedza ieskatu triju Baltijas valstu vēsturē un atzīmēja, ka konference atzīmē Baltijas valstu neatkarības desmitgadi. Viņš pieminēja, ka 1997.gadā ir apmeklējis triju Baltijas valstu galvaspilsētas. Pēc Moskovisi sacītā, Francija pilnībā atbalsta triju Baltijas valstu Eiropas projektus, un savas prezidentūras laikā 2002.gada otrajā pusē Francija nodrošinās sarunu progresu Eiropas Savienībā ar katru no trim Baltijas valstīm, tāpat arī ar citām kanidātvalstīm. Atsaucoties uz Francijas premjeru, viņš sacīja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās pilnībā noslēgs aukstā kara lappusi. Uzsverot Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmību, viņš vienlaikus arī atzīmēja milzīgo pienākumu, kādu tā uzliek. Pēc Moskovisi sacītā, Francija ir gatava dot nozīmīgu ieguldījumu šajā vēsturiskajā notikumā, lai paplašināšanās varētu notikt. Viņš sacīja, ka, paralēli institucionālajām reformām Eiropas Savienībā, Francija vēlās saglabāt iestāšanās sarunu dinamismu, palīdzēt katrai kandidātvalstij un nodot prezidentūru Zviedrijai ar skaidru izpratni par katru kanidātvalsti. Tāpat viņš uzsvēra, ka Francijai ir svarīgi, lai katra kanidiātvalsts dalās pārdomās un iesaistās diskusijās par jaunās Eiropas nākotni.
Viņš uzsvēra arī jautājumu par reģionālo drošību un atzīmēja, ka šis jautājums ir Baltijas valstu Eiropas projekta būtiska sastāvdaļa, un piebilda, ka drīz Baltijas valstis būs Eiropas Savienības ārējā robeža. Noslēgumā Moskovisi atzīmēja, ka Eiropas Savienības galotņu sanāksmē Nicā šī gada decembrī Eiropas Savienība būtu gatava pieņemt Eiropas Savienības cilvēktiesību hartu.
Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā runāja par trim svarīgākajiem jautājumiem: par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, Latvijas pozīciju un vietu šajā procesā, par Eiropas drošības jautājumiem, kā arī par jaunās Eiropas identitāti.
Prezidente sacīja, ka, risinot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija atgriežas Eiropā, taču pēc būtības tā Eiropā ir atradusies jau gadsimtiem ilgi. Viņa stāstīja par saitēm, kas vieno tagadējās Baltijas valstis ar Eiropu, par dzintara tirdzniecības ceļiem, kā arī citām lietām, kas vēstures gaitā saistīja Latviju ar Eiropu. Pievēršoties Eiropas Savienības paplašināšanai, prezidente atzīmēja, ka paplašināšanās ir divpusējs process - no vienas puses tā ir kanidātvalstu gatavība un spēja aktīvi risināt iestāšanās sarunas, no otras puses - tās ir Eiropas Savienības iekšējās reformas, lai varētu uzņemt jaunas kanidātvalstis. Viņa sacīja, ka jaunu kanidātvalstu uzņemšana nebūtu uzskatāma kā problēma, bet gan kā izaicinājums un iespēja papildināt un bagātināt Eiropas valstu kopienu ar savu pieredzi un vēlmi veidot jauno Eiropu.
Runājot par Eiropas drošības jautājumiem, prezidente uzsvēra, ka Latvija attīsta savus bruņotos spēkus, lai tie varētu ātri reaģēt un arī turpmāk dot savu ieguldījumu Eiropas drošībā un stabilitātē. Runājot par gaidāmo Francijas prezidentūru šī gada otrajā pusē, Latvijas prezidente izteica pārliecību, ka Francijai būs nopietna loma šīs prezidentūras laikā. Viņa izteicās, ka Latvija no Francijas gaida efektīvu vadību un ir pārliecināta, ka Francija arī dinamiski risinās šīs sarunas. Valsts prezidente uzsvēra NATO lomu Eiropas drošības un stabilitātes garantēšanā.
Runājot par jaunās Eiropas identitāti, prezidente atbildēja uz jautājumu, vai jaunās nācijas, kas pievienosies Eiropas Savienībai, varētu ietekmēt šo identitāti. Viņa stāstīja par vērtībām, kuras svarīgas jaunajai Eiropai un kuras veidošanās saknes sniedzas senā vēsturē - viņa pieminēja seno Romu un seno Grieķiju, kur viena no vērtībām ir cieņa pret indivīdu. Prezidente uzsvēra, ka šī vērtība modernā izpratnē Latvijai ir svarīga un Latvija ir gatava to pieņemt. Viņa sacīja, ka jaunā Eiropa rīt būs tāda Eiropa, kur katrai suverēnai valstij ir sava vieta Eiropas kopienā, tā būs Eiropa, kurā ciena indivīdu, ciena nāciju ar tās vēsturi, kultūru un identitāti. Viņa arī uzsvēra, ka tā būs savienība, kurā valstis iekļausies brīvprātīgi un katrai nācijai būs iespējas attīstīties un dot savu ieguldījumu kopīgā Eiropas attīstībā. Pēc prezidentes sacītā, jaunajā Eiropā nebūs dzelzs priekškaru, bet gan tur valdīs brīva tirdzniecība un iespēja brīvai domu apmaiņai. Latvijas prezidente sacīja, ka Eiropa būs tāda, kur katrai valstij ir savs ceļš, bet lēmumi, kas attiecas uz visu Eiropas kopienu, tiks pieņemti, ņemot vērā katras valsts viedokli un neizdalot valstis mazajās un lielajās. Viņa pauda cerību, ka Eiropa smelsies senatnes vērtībās un caur šodienas jaunajām tehnoloģijām un mūsdienīgu izpratni bagātinās sevi un attīstīs savu identitāti. Noslēgumā viņa atzīmēja, ka cilvēks jaunajā Eiropā varēs attīstīt sevi un īstenot savas spējas un talantus.
Konferencē piedalījās arī Lietuvas ārlietu ministrs, Igaunijas finansu ministrs un Dānijas, Zviedrijas un Somijas ministri.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku. Sarunas laikā tika pārrunātas Latvijas un Francijas divpusējās attiecības un Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi. Latvijas un Francijas prezidenti apmainījās domām par to, kā attīstās abu valstu divpusējās attiecības. Detalizēti tika pārrunāta nepieciešamība sekmēt ekonomisko sakaru paplašināšanu starp abām zemēm.
Abu valstu prezidenti pieskārās arī tā dēvētajam Proni ielas jautājumam - Latvijas vēstniecības īpašuma atgūšanai. Francijas prezidents sacīja, ka sarunas ir jāturpina tehniskā līmenī un apsolīja no Francijas puses meklēt risinājumus, lai Latvija varētu atgūt savu vēsturisko vēstniecību. Latvijas prezidente uzsvēra, ka tā ir principiāla lieta, jo līdzīgas situācijas Francijā jau ir atrisinātas.
Prezidente uzsvēra, ka Latvija uzskata Franciju par ļoti nozīmīgu partneri un attiecības ar Franciju ir ļoti labas un starp abām valstīm ir ļoti spēcīga kultūras saite. Prezidente stāstīja par iespēju apgūt Latvijā apgūt franču valodu un sacīja, ka atbalsta to, lai franču valoda, kultūra, tradīcijas un valodas apguves iespējas tiktu arvien popularizētas. Abu valstu prezidenti atzinīgi novērtēja arī Latvijas un Francijas vēstniecību darbību šajā jomā.
Vaira Vīķe-Freiberga un Žaks Širaks pārrunāja Latvijas prezidentes vakar notikušo tikšanos ar Francijas Tirdzniecības palātu un uzņēmējiem. Prezidente atzīmēja, ka būtu gandarīta redzēt lielāku Francijas uzņēmēju klātbūtni Latvijā. Francijas prezidents izteica interesi un gatavību sekmēt ekonomisko attiecību izaugsmi starp abām valstīm un informēja, ka sekos, lai gada beigās gaidāmā Francijas uzņēmēju grupas vizīte Latvijā būtu auglīga. Prezidente informēja arī par savām sarunām ar iespējamiem investoriem Kanādā.
Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, tika apspriests gan Eiropas Savienības iekšējo reformu gaita, gan arī Latvijas gatavība sarunām. Valsts prezidente uzsvēra Latvijas gatavību aktīvi, dinamiski un konstruktīvi risināt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Viņa atzīmēja arī Latvijas sabiedrībā valdošo tendenci pozitīvi vērtēt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Francijas prezidents vēlreiz uzsvēra savas valsts pozīciju, ka tā atbalsta Baltijas valstu iestāju NATO, un izteica cerību, ka Latvija patiesi dinamiski risinās sarunas, kas varētu garantēt to novērtējumu un pēc iespējas ātrāku uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Latvijas un Francijas prezidenti runāja arī par sociālās integrācijas attīstību Latvijā. Prezidente atzīmēja, ka tā norit sekmīgi un viņa pati aktīvi seko līdzi sociālai integrācijai un uzskata to par sekmīgas valsts attīstības priekšnoteikumu. Viņa arī stāstīja par nacionālo minoritāšu skolām Latvijā un iespēju, saglabājot savas etniskās tradīcijas un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Prezidente stāstīja arī par Rīgas astoņsimtgades pasākumiem, kas gaidāmi nākamvasar.
Sarunas noslēgumā Latvijas valsts prezidente ielūdza Francijas prezidentu apmeklēt Latviju, un Žaks Širaks šo ielūgumu pieņēma.
Publicēts: 24.05.2000.