25.-26.10.1999.
Valsts prezidentes vizīte Luksemburgā.
*** 25.oktobrīValsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsākot vizīti Luksemburgā, tikās ar Luksemburgas Lielhercogu Žanu (Jean). Lielhercogs izrādīja lielu interesi par Latviju. Pārrunājot aktualitātes, tika apspriests valsts valodas jautājums. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā valsts, kurā runā latviski, un skaidroja, kā Latvijā norisinās integrācijas process. Luksemburgas Lielhercogs atzīmēja Latvijas panākumus un novēlēja sekmes, lai Latvijā turpinātos līdzšinējais progress valsts attīstībā.
*** Valsts prezidente apmeklēja Luksemburgas deputātu palātu, kur tikās ar deputātu palātas priekšsēdētāju ŽanuStolcu (Jean Stoltz). Viņš pauda gandarījumu, ka Eiropas paplašināšanās procesā iesaistās arī mazās valstis, tai skaitā Latvija.
Valsts prezidente skaidroja, ka Latvija ir gatava uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Sarunu laikā tika apspriesti turpmākie kontakti starp Luksemburgas un Latvijas deputātiem. Valsts prezidente norādīja, ka arī mazajām valstīm var būt pietiekami liela ietekme svarīgos Eiropas procesos.
*** Valsts prezidente dienas pirmajā pusē apmeklēja Luksemburgas domi, kur tikās ar domes pārstāvjiem. Domē Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija ir atzinīgi novērtēta Eiropas Savienībā un Eiropas Komisija ir norādījusi, ka valstī darbojas tirgus ekonomika un Latvija ir gatava investīciju piesaistei. Viņa vēlreiz uzsvēra, ka Latvija ir gatava sarunu uzsākšanai par iestāšanos Eiropas savienībā. Domes priekšsēdētājs Pauls Helmingers pauda gandarījumu par to, ko Latvija ir sasniegusi, un izteica atbalstu valsts iekļaušanai Eiropas Savienībā. Sarunu laikā tika apspriesta Rīgas un Luksemburgas attīstība. P.Helmingers informēja Valsts prezidenti par to, ka nesen ir atgriezies no UNESCO pilsētu vadītāju sanāksmes un izteicas cerību, ka arī Rīga aktīvi iesaistīsies šādu konferenču darbībā. Valsts prezidente stāstīja par gaidāmo Rīgas 800 gadi un šīs gadadienas nozīmīgumu. P.Helmingers izteica gandarījumu, ka Latvija kā maza valsts, ir spējusi atgūt neatkarību un sekmīgi iekļaujas Eiropas integrācijas procesā.
*** Noslēdzot vizīti Luksemburgā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Luksemburgas premjerministru Ž.K.Junkeru kā arī ar Luksemburgas ārlietu ministri Lidiju Polferu. Sarunās tika apspriests Eiropas Savienības paplašināšanās process kā arī Eiropas Savienības institūciju reforma. Abas puses piekrita, ka nākotnē Eiropas Savienībai būtu jābūt ļoti plašai organizācijai, kas aptvertu ap 28 valstīm un tika apspriesta sadarbība šādā plašā dalībvalstu lokā. Valsts prezidente pauda uzskatu ,ka nākotnē Eiropas Savienībai jābūt demokrātiskai organizācijai, kurā gan lielas gan mazas valstis sadarbotos, vadoties pēc vienādiem pamatprincipiem. Luksemburgas premjerministrs piekrita šādai Vairas Vīķes-Freibergas nostājai. Gan Valsts prezidente, gan Luksemburgas premjers izteica viedokli, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij nākotnē jābūt pārstāvētai Eiropas Komisijā. Runājot par gaidāmo Helsinku samitu decembrī, Luksemburgas premjers pauda viedokli, ka Eiropas Komisijas izplatītajā ziņojumā ir objektīvi secinājumi par vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām kandidātvalstīm, ņemot vērā sarunu gaitā valsts individuālos sasniegumus. Premjerministrs pauda kritisku attieksmi pret konkrētu datumu nosaukšanu jaunu valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā kā arī pret kandidātvalstu dalīšanu grupās. Šai nostājai pievienojās arī Valsts prezidente.
*** Pēc tikšanās Valsts prezidente sniedza interviju vienam no lielākajiem Luksemburgas laikrakstiem "Luxsemburger Word". Intervijā prezidente pauda Latvijas gatavību sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, skaidroja situāciju Latvijā sabiedrības integrācijas jautājumos un ekonomikā, uzsverot Latvijas pārorientešanos uz Eiropas Savienības valstu tirgiem. Valsts prezidente uzsvēra ciešo sadarbību Baltijas valstu prezidentu un divpusējo attiecību līmenī kā arī sadarbību starptautisko iniciatīvu ietvaros. Valsts prezidente norādīja, ka Baltijas valstīm ir līdzīga Eiropas nākotnes vīzija.
*** Turpinot darba vizīti Beļģijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiksies ar NATO Eiropas spēku virspavēlnieku ģenerāli V.Klarku, NATO ģenerālsekretāru Dž.Robertsonu, Eiropas ārlietu un drošības politikas augsto pārstāvi H.Solanu, Beļģijas latviešu kopienu, kā arī sniegs interviju BBC.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Briselē tikās ar Eiropas komisāru Eiropas Savienības ārlietu jautājumos K.Patenu. Sarunas laikā abas puses pārrunāja jautājumus par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, par Eiropas Savienībā plānotajām institucionālajām reformām kā arī citus Latvijai un Eiropas Savienības ārpolitikai svarīgus jautājumus.
Valsts prezidente pauda Latvijas apņemšanos dinamiski un lietišķi uzsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija pozitīvi novērtē Eiropas komisijas sagatavoto progresa ziņojumu par Latviju, kā arī atzīmēja, ka iestāšanās sarunu procesā kandidātvalsts ir jāvērtē pēc objektīviem kritērijiem un vienīgais kritērijs, kuram būtu jānosaka sarunu ātrumu, ir kandidātvalsts spējas dinamiski risināt sarunas. Eiropas savienības komisārs atzina, ka Helsinku lēmums par visu kandidātvalstu uzaicināšanu uz sarunām ir vēsturisks un tas likvidē atšķirības starp pirmās un otrās grupas kandidātvalstīm. Vienlaikus Eiropas komisārs K.Patens atzina, ka, raugoties no Eiropas Savienības paplašināšanās perspektīvas, ļoti nozīmīga ir pašas Eiropas Savienības institucionālā gatavība veikt paplašināšanos. Pēc K.Patena domām Eiropas savienības institucionālajām reformām, jābūt pabeigtām līdz 2002.gada beigām, lai varētu uzņemt jaunas dalībvalstis. Viņš uzsvēra, ka pašreizējai Eiropas Komisijai ir svarīgi, lai tās pilnvaru laikā tiktu uzņemtas jaunas Eiropas savienības dalībvalstis.
*** 26.oktobrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar NATO Eiropas spēku virspavēlnieku ģenerāli V.Klarku. Sarunu laikā tika pārrunāta situācija Balkānos un tās noregulējums, akcentējot arī situāciju Kosovā. V.Klarks atzina, ka Kosovas krīzes stabilizēšanā ļoti sekmīgi darbojas NATO un sabiedroto militārie spēki. NATO Eiropas spēku virspavēlnieks augsti novērēja Latvijas līdzdalību Bosnijā, un Latvijas vēlmi sniegt praktisku militāru palīdzību Kosovas situācijas stabilizēšanai.
Valsts prezidente un ģenerālis V.Klarks pārrunāja NATO paplašināšanās jautājumus. NATO Eiropas spēku virspavēlnieks augsti novērtēja Latvijas izstrādāto un Ziemeļatlantijas aliansē iesniegto dalības rīcības plānu. Valsts prezidente uzsvēra, ka viena no Latvijas prioritātēm aizsardzības jomā ir sekot lietderīgam piešķirto resursu izlietojumam, un sagatavotais dalības rīcības plāns ļauj to realizēt. Abas puses pauda pārliecību, ka NATO rīcības plāns būs labs instruments, lai Latvijas bruņotie spēki varētu sasniegt atbilstošu līmeni dalībai NATO. Ģenerālis V.Klarks pauda gan NATO, gan personisko gatavību sniegt visu nepieciešamo palīdzību Latvijas kvalitatīvai sagatavošanai Ziemeļatlantijas aliansei.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Briselē tikās ar NATO Ģenerālsekretāru Dž.Robertsonu. Sarunā Valsts prezidente informēja Dž.Robertsonu par Latvijas veiktajām reformām aizsardzības jomā, uzsvēra, ka Latvija ir gatava veltīt visas nepieciešamās pūles, lai sasniegtu dalību NATO. Valsts prezidente augstu novērtēja Latvijas un NATO sasniegto praktisko un politisko sadarbību, kā vienu no spilgtākajiem sadarbības piemēriem minot Latvijas iesaisti Balkānu krīzes risināšanā. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija, apliecinot savu vēlmi iestāties NATO, šogad ir palielinājusi budžetu aizsardzībai par 33% un īsā laikā izstrādājusi dalības rīcības plānu, ko NATO jau ir pozitīvi novērtējusi. Valsts prezidente informēja NATO ģenerālsekretāru par to, ka Latvija ir gatava nosūtīt uz Kosovu savus kareivjus Miera uzturēšanas spēku vienību sastāvā.
Dž.Robertsons pateicās Latvijai par piedalīšanos Bosnijas krīzes noregulēšanā kā arī par atbalstu NATO spēkiem Kosovas traģēdijas apturēšanā. Viņš īpaši uzsvēra mazo valstu pozitīvo lomu šīs problēmas atrisināšanā. Runājot par dalības rīcības plānu, NATO Ģenerālsekretārs atzīmēja, ka šis plāns ir svarīgs no diviem aspektiem. Pirmkārt - tas ļauj kandidātvalstīm sagatavoties iespējamai dalībai NATO. Otrkārt - nostiprināt un attīstīt savas militārās aizsardzības spējas. Dž.Robertsons pauda Latvijai stingru atbalstu šī plāna īstenošanā. NATO Ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja Baltijas valstu savstarpējos sadarbības projektus ceļā uz NATO un norādīja, ka valstīm ir jābūt gatavām netikai saņemt, bet arī sniegt savu ieguldījumu NATO.
Sarunā tika pārrunāti arī citi Eiropas drošības jautājumi. Valsts prezidente uzaicināja NATO Ģenerālsekretāru apmeklēt Latviju viņam pieņemamā laikā.
Kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu sarunā piedalījās arī ĀM NATO integrācijas izpildsekretārs admirālis G.Zeibots.
Jāatzīmē, ka tā ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad tik augsta valsts amatpersona - Valsts prezidente - apmeklē NATO ģenerālštābu.