(Valsts prezidentes vēstījumu svinīgajā pasākumā nolasīja ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs.)
Ļoti cienījamā Kēleres kundze!
Jūsu ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir prieks sveikt visus klātesošos Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas 57. gadadienā!
57 gadi cilvēka mūžā parasti liecina par briedumu un pamatīgu pieredzi. Savukārt organizāciju pastāvēšanai un sekmīgai darbībai parasti ir citi kritēriji. ANO izveidojās uz Otrā pasaules kara drupām. Šī organizācija ir pieredzējusi aukstā kara sastingumu, koloniālisma laikmeta norietu. Kopš ANO nodibināšanas organizācijas dalībvalstu skaits ir gandrīz četrkāršojies.
Pēdējos 11 gados, kopš Latvija ir pievienojusies ANO dalībvalstīm, šī universālā organizācija ir pieredzējusi visdinamiskākās izmaiņas pasaulē. Starptautiskā terorisma draudu daudzveidošanās, masu iznīcināšanas ieroču nekontrolēta izplatība, nabadzības, slimību un cita veida cilvēciskā posta palielināšanās ir tikai pamanāmākais virsslānis tiem izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas ANO un tās dalībvalstis.
Arvien biežāk ir dzirdama kritika par ANO nevarēšanu tikt galā ar daudzajiem kritiskajiem uzdevumiem, par organizācijas stīvumu un lēnīgumu, par tās lemt nespēju. Mēs visi zinām, cik grūti ir reformēt tik lielas un apjomīgas struktūras. No otras puses, daudzkārt ir pierādījusies šīs organizācijas būtiskā lomā miera un starptautiskās drošības stiprināšanā, posta un katastrofu seku likvidēšanā.
Latvija, tāpat kā lielais vairums ANO valstu, respektē vērtības, kuras kļuvušas par pamatu starptautisku normu izstrādāšanai. Tieši ANO ir vieta, kur visas pasaules valstis cenšas vienoties par to rīcības un uzvedības pamatnoteikumiem.
Mēs apzināmies, ka šobrīd vēl nav atrasts organizācijas darbības optimālais modelis, kas atbilstu visām mūsdienu vajadzībām, tomēr uzskatām, ka ANO Harta un izveidotās struktūras ir vienīgā universālā iespēja turpināt šādus meklējumus.
Latvijas tautas griba un spēja sasniegt iecerētos mērķus tiek pausta, veiksmīgi sagatavojoties dalībai divās organizācijās – Eiropas Savienībā un NATO. Jau tagad Latvija kopā ar citām kandidātvalstīm gandrīz visos gadījumos pievienojas ES prezidentūras paziņojumiem ANO. Var teikt, ka tādējādi ANO tiek pausta ES kopējā ārējā un aizsardzības politika. Vienlaikus es gribētu uzsvērt, ka, kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, Latvijas savdabība un griba neizgaisīs ES valstu spēcīgajā korī. Tieši pretēji – Latvijai radīsies arvien plašākas izdevības veidot un paust ES nostāju. Domāju, ka mūsu vēsturiskā pieredze bagātinās ES iekšējās diskusijas.
Neiedziļinoties sīkumos par visiem Latvijas ANO dalības būtiskiem aspektiem, gribētu šodien īpaši pateikties ANO pārstāvniecībai Latvijā un Attīstības programmai par nozīmīgo devumu un palīdzību Latvijai tās valstiskās atjaunošanās gaitā. Mēs kopīgiem pūliņiem esam sasnieguši necerēti labus panākumus. Tagad mums kopā ir jāatrod derīgākais sadarbības modelis Latvijas attīstības jaunajos apstākļos.
ANO nozīme reģionālās attīstības veicināšanā ir nepārvērtējama. Piemēram, mūsu reģionā 90.gadu vidū ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (ANAP) tiešu līdzdalību un atbalstu Latvijā ir izveidots jauns sociālās drošības modelis, kas ir viens no modernākajiem Eiropā.
Vēlos atgādināt, ka šā gada 17. jūnijā parakstītais Latvijas valdības un ANAP saprašanās memorands atzīst Latvijas pāreju no palīdzības saņēmējas uz palīdzības sniedzēju statusu. Memorands paredz palielināt Latvijas ieguldījumu sabiedrības attīstībā, izstrādāt priekšlikumus sadarbībai ar jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm, kā arī tehniskās palīdzības nodrošināšanu attīstības politikas struktūras īstenošanai. Mūsu nacionālā bagātība, ar kuru mēs varam būt noderīgi starptautiskajai sabiedrībai ir Latvijas intelektuālais potenciāls un dažādo reformu procesā uzkrātā pieredze. Mēs varam un gribam dalīties savā pieredzē ar tiem, kam tā ir nepieciešama.
Nule Latvijas valdība ir izvirzījusi Satversmes tiesas tiesneses Anitas Ušackas kandidatūru uz Starptautiskās krimināltiesas tiesnešu vēlēšanām. Ar to mēs apliecinām, ka Latvijai ir savi spējīgi lietpratēji, kuru vienreizējā pieredze var dot vērtīgu ieguldījumu dažādu ANO struktūru darbībai.
Nobeidzot es gribētu paust pārliecību, ka katrai valstij ANO ietvaros ir dotas neizsmeļamas iespējas sniegt savu ieguldījumu pasaules drošības un pastāvēšanas stiprināšanā un attīstības veicināšanā. Latviešiem no senseniem laikiem ir nostiprinājies paradums visu sākt ar savas sētas sakopšanu, taču mūsdienās ar to vien vairs nepietiek. Ir jālūkojas uz tālākiem apvāršņiem. Lai arī Latvijas spēki ir cilvēku un labklājības ziņā ierobežoti, šajā ANO dzimšanas dienā mēs vēlamies apliecināt savu uzticību šīs organizācijas ideāliem un Latvijas gribu tos uzturēt spēkā.