Ir pienācis 2003.gada 20.septembris. Beidzies laiks, ko varējām veltīt pētīšanai, apdomāšanai un salīdzināšanai. Nu pienācis brīdis, kad jāpieņem lēmums.
Demokrātiska valsts mums katram ir devusi balsi. Demokrātija arī nosaka, ka ar savu balsi mēs ietekmējam un nolemjam ne tikai savu, bet arī savu līdzcilvēku likteni, ne tikai savu, bet arī savu bērnu dzīves. Mēs visi esam saistīti, mēs visi esam atbildīgi cits par citu vairāk nekā jebkad. Šādā reizē katrs no mums prasa savam prātam, jautā sirdij – kā rīkoties?
Es zinu, kā es vēlēšu. Es gribu pateikt jums, ka esmu skaidri izlēmusi. Es vēlos, lai visi Latvijas cilvēki, ieguldot savu prātu, darbu un centību, varētu plūkt sava darba augļus. Lai bērni piepildītu savus sapņus. Lai mums visiem būtu drošība un labklājība.
Es nevēlos, lai Latvijas zeme paliktu atmatā. Es nevēlos, lai mūsu saimniecībās būtu atpalicība un mūžīgais sasalums, lai sejās būtu aizvien vairāk raižu un neskaidrības. Ir pienācis laiks Latvijai nomest pelēcību un šaubas, tā ir pelnījusi ko labāku.
Ir pienācis laiks noticēt sev. Latvija vienmēr saņemas, kad darāmi lieli darbi.
Es balsošu PAR – PAR mums visiem un PAR Latviju.