Sveicināti, Jāņa bērni, šeit, Doma laukumā, un visā Latvijā!
Saulīte mums ir parādījusies pēc pēdējām nedēļām un mēnešiem, kad nebija mūs pārāk aplaimojusi. Ņemsim to par zīmi, ka mēs sākam skaistu, saulainu, siltu vasaru un ka virzāmies uz priekšu arī pretī savai saulainai un veiksmīgai attīstībai.
Latvieši no seniem laikiem ir bijusi ļoti strādīga tauta, un mūsu klimata apstākļos tas citādi nemaz nevar būt. Ja nebūtu bijuši tik strādīgi, nebūtu spējuši izdzīvot. Tas mums ir mantojums, kas nāk līdzi no senčiem. Bet līdzi kā mantojums nāk arī māka un spēja svinēt un priecāties, dziedāt un dejot, uzēst sieru un uzdzert alutiņu, bet darīt to ar mēru, pie stūres nesēsties reibumā, būt atbildīgam pret sevi, saviem tuviniekiem un citiem uz ceļa.
Es novēlu visiem Latvijā, lai šie Jums būtu īpaši skaisti, līksmi, priecīgi Jāņi. Es novēlu katram iemācīties kādu jaunu četrrindi, kādu jaunu Jāņu dziesmu no mūsu ļoti plašā dziesmu pūra, un es novēlu, lai jāņuguns gaisma nes ne tik vien svētību un ražu mūsu laukiem, bet svētību un auglību visās Latvijas ģimenēs. Priecīgus Jāņus!