Ļoti cienītā ministres kundze,
godātie diriģenti,
rīkotāji!
Man prieks Jūs sveikt šeit Rīgas pilī Dziesmu svētku atklāšanas vakarā un novēlēt Jums visiem, lai šie Jums būtu īpaši skaisti Dziesmu svētki, lai Jums ir gandarījums par paveikto. Lai šie būtu tādi svētki, pēc kuriem Jums būs divreiz grūtāk jāstrādā un jāpūlējas, lai nākamo reizi tos pārspētu. Rīgas pils man šķiet piemērota vieta, kur godināt tos, kas daudz ir ieguldījuši, lai taptu šie svētki, kas ir visai tautai. Pirms mēs turpinām šī vakara pieņemšanu, es gribētu vērst Jūsu uzmanību mazliet neparastam gadījumam – vēlētos izmantot šo tikšanās reizi, lai pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeni vienam no Jūsu vidus, kas dzīvo tāli pāri jūrām un kas tik bieži šeit Latvijā nevar ierasties.
Mēs runājam par Robertu Zuiku, kuru es atceros jau kā maza meitene bēgļu nometnēs Lībekā, kur viņš bija jau leģenda tajos tālajos gados. Roberts Zuika sāka ar savu vīru kori kara pēdējās dienās, un tie bija vīri, kas bija gatavi savu dzīvību atdot par Latviju, bet viņi tomēr vēl atrada elpu un spēku, lai nodotos dziesmai. Pēc gūsta bēgļu nometnēs Zuikas koris ātri kļuva par leģendu, tas bija viens no tiem, kas uzturēja bēgļus pie savas latvietības, latviskās pārliecības grūtajos neziņas un bada laikos. Zuika vēlāk bija daudzu svētku goda diriģents, un ir tāds arī šajos Dziesmu svētkos.
Vēl es Robertu Zuiku atceros kā žurnāla izdevēju trimdā, kurā tika rakstīts par dažādiem latviešu mūzikas jautājumiem, komponistiem, sacerējumiem, un tas bija ļoti vērtīgs un nozīmīgs darbs. Atļaujiet man piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni Robertam Zuikam, ieceļot viņu ordeņa virsnieka kārtā.