Šī ir ļoti svarīga grāmata, jo tā vēsturei piedod cilvēcisku seju. Ja mēs runājam par miljoniem, kas ir iznīcināti, - tas ir grūti aptverams, grūti izprotams. Tas ir tik šausminoši, ka gandrīz kļūst abstrakti.
Šajā grāmatā S.Vīzentāls izvēlas vienu konkrētu notikumu un, to atstāstīdams, nostāda visu apkārtējo notikumu plūsmu specifiskā, šaurā uzmanības lokā. Tajā ir runa par individuāla cilvēka rīcības izvēli un šīs rīcības izvēles sekām. Tas, man šķiet, ir viens no svarīgākajiem aspektiem vēstures izvērtēšanā, jo mēs parasti domājam par vēsturi kā lielu, plašu notikumu plūsmu, kur ļaudis tiek nesti līdz kā skaidas, ko skalo pavasara ūdeņu pali, un pārāk bieži indivīds šajā vēstures plūsmā zaudē savu rīcības spēju, zaudē savu individuālo lemšanas spēju. Līdz ar to rodas nopietns drauds, ka viņš zaudē arī savu morālo atbildību.
Par to runā šī grāmata – par katra cilvēka morālo atbildību, par viņa rīcības un izvēles uzliktām sekām. Visiem ļoti silti iesaku šo grāmatu izlasīt un varētu tikai vēlēties, ka, uz individuāliem pārdzīvojumiem balstītas, šeit Latvijā taptu līdzīgas grāmatas, kas spētu tikpat pārliecinoši un satriecoši dalīties savos pārdzīvojumos un pārdomās, uzstādot tās morālās dilemmas, kas pārdzīvotas.