Godātais Flika kungs (Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras reģionālais prezidents),
Dāmas un kungi!
Esmu gandarīta par iespēju šodien tikties ar jums un pārrunāt Latvijas – Vācijas ekonomiskās un biznesa sadarbības perspektīvas, kā arī uzklausīt informāciju par Jūsu darbības pieredzi un plāniem Latvijā. Es vēlētos pateikties Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamerai (Deutsch-Baltische Handelskammer in Estland, Lettland, Litauen (AHK)) par šīm patīkamajām darba pusdienām un par šo tikšanās iespēju.
Nozīmīgs faktors vācu uzņēmēju aktivitātes palielināšanai Latvijā ir Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras darbība Latvijā kopš 2004.gada. Ar prieku jāatzīst, ka jūsu darba rezultāti un strauji pieaugošais biedru skaits liecina par neatslābstošu Vācijas uzņēmēju interesi par darbības iespējām mūsu valstī.
Kopš 1998.gada Vācija ir bijusi viena no svarīgākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnerēm un lielākajām investorēm. Šobrīd Vācijas uzņēmumi Latvijā ieņem vienu no pirmajām vietām investīciju apjoma ziņā, veidojot vairāk kā 15% no kopējā investīciju apjoma. Mēs ceram, ka šādas tendences turpināsies arī nākotnē un Latvija kļūs par nozīmīgāko Vācijas saimniecisko aktivitāšu centru Baltijas jūras reģionā.
Dāmas un kungi,
Latvija ir visstraujākās izaugsmes valsts Eiropas Savienībā. Kopš 2000.gada Latvijas IKP ikgadējais pieaugums bijis vidēji 7 – 8%, bet pagājušo gadu tas pārsniedza 10%. Vairāk kā 70% no Latvijas ārējās tirdzniecības ir ar ES valstīm.
Lai gan tirdzniecības bilance šobrīd vēl ir Latvijai par sliktu, par pozitīvu tirdznieciskās sadarbības attīstību liecina tas, ka kopējā eksportā pieaug tādu preču apjoms, kam ir lielāka pievienotā vērtība, piemēram, metālprodukcija. Mēs ceram, ka, šādai tendencei turpinoties, samazināsies Latvijas salīdzinoši lielais tekošā rēķina deficīts, kas pagājušā gadā sasniedza 12.5%. Jāatzīmē, ka 2004.- 2005.gados Latvijas eksporta pieaugums dubultojās salīdzinājumā ar iepriekšējo laika periodu no 2002.gada līdz 2003.gadam.
Latvijā uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (FDI) ir dubultojušās katrus 3-4 gadus kopš 1990.gadu sākuma. Šobrīd Latvijā ieguldītās tiešās investīcijas ir sasniegušās apmēram 4 miljardus eiro.
Īpaši vēlos šodien pieminēt divus no pēdējā laika lielākajiem projektiem sadarbībā ar Vācijas investoriem. Viens no tiem ir automašīnu radiatoru rūpnīcas izveide Jelgavā SIA „AKG Thermotechnik Lettland” un automašīnu salonu detaļu ražotne SAI „Röchling Automotive Milzkalne”, kas pagājušā gadā uzsāka darbu Milzkalnē.
Es patiesi ceru, ka šie projekti nesīs auglīgus rezultātus un kalpos par veiksmīgu paraugu citiem vācu investoriem.
Dāmas un kungi,
Pēdējos gados no Latvijas ir aizbraukuši desmitiem tūkstoši strādāt griboši un talantīgi cilvēki darba un lielākas peļņas meklējumos, tajā skaitā uz Vāciju. Šajā jaunajā situācijā Latvijai jāpanāk, lai tās kvalificētais darbaspēks nebrauktu projām un, lai tie, kas jau aizbraukuši, atgrieztos ar jauniegūtām prasmēm un iemaņām.
Taču tas būs panākams vienīgi tad, ja tiks ievērojami paaugstināts algu līmenis. Mūsu uzņēmēji to labi saprot un pakāpeniski palielina samaksu, taču šajā procesā tiek zaudēta konkurētspēja, ko nodrošināja zemās izmaksas. Tādēļ mūsu ekonomiskās attīstības stratēģijas pamatā ir jābūt pārejai uz augstas pievienotās vērtības preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, nevis uz lēta darbaspēka izmantošanu.
Dāmas un kungi,
Par aizvien pieaugošo ekonomisko sadarbību starp mūsu zemēm, bet arī par uzlabotām ceļojumu iespējām un Latvijas paaugstinātu atpazīstamību liecina arī fakts, ka vācu tūristu skaits pēdējos četros gados Latvijā pieaudzis vairāk kā trīs reizes. Ceru, ka vācu tūristu un potenciālo biznesa partneru skaits Latvijā turpinās pieaugt, it īpaši ņemot vērā šogad mūsu valstī notiekošos starptautiska mēroga pasākumus – Pasaules Hokeja čempionātu, kas Rīgā norisināsies jau pēc nepilna mēneša un NATO galotņu sanāksmi šā gada novembrī.
Novēlu jums aktīvi attīstīt un paplašināt savu darbību Latvijā, lai tā nestu auglīgus rezultātus gan jūsu uzņēmumiem, gan mūsu valstij.