Vaira Vīķe-Freiberga

Dāmas un kungi!

 

Tas ir liels gods un prieks gūt savā vārdā nosauktu jaunu ziedu, taču par tik greznu un skaistu, protams, es esmu visdziļākā mērā aizkustināta.

 

Man šķiet ļoti piemērota šī tulpe kā mutants no tās skaistās tulpes, ko redzam šeit telpas sānos, kas pati par sevi ir tik izcili skaista. Es bērnībā, dzīvojot Marokā, atradu mazu puķīti sešām lapiņām, dzeltenu, smaržīgu –meža tulpi –, kas ir ar to pašu ģenētisko mantojumu, kā šie greznie stādi. Un mēs redzam, ka no tāda paša izejas punkta, ar to pašu mantojumu daba un pasaule mums sniedz neierobežotas izaugsmes spējas. Mēs varam vienmēr kļūt lielāki, labāki skaistāki kā bijām iepriekš. Daba ir dinamiska, daba ir vienmēr maiņā, procesā, un mēs kā tās sastāvdaļa, kā cilvēki, kā sabiedrība, kā valsts arī esam šādā potenciāla īpašnieki un mantinieki.

 

Šī jaunā tulpes šķirne man šķiet simbols un atzinība tam, cik Latvija un latvieši ir dzīvotspējīgi, dinamiski un cik veiksmīgi mūsu tauta ir spējusi, pārvarot pagātnes grūtības, savā ziņā barojoties no visām ciešanām un pārdzīvojumiem, lai bagātinātu savu dvēseli, lai veidotu mūsu jauno Latvijas valsti, ko mēs arī vēlētos redzēt katru gadu atdzimstam daiļāku, stiprāku, spēcīgāku, veselīgāku. Es novēlu, lai arī ar tādu pašu domu arī Latvijas dārzkopji, puķu mīļi un selekcionāri savos dārzos palīdz, tāpat kā arī citi savās dzīves sfērās, lai mēs, visi kopā strādājot, tad kopā arī varētu gaidīt, ka pasaule kopumā ar katru dienu un katru gadu kļūst skaistāka.