Augsti godājamie apbalvojamie,
Dāmas un kungi,
Mēs šodien atzīmējam šausmīgu dienu savā vēsturē, kad dzīvi sadedzināti tika simtiem cilvēku savas ticības svētuma dēļ. Viņus pieminot un izsludinot šo dienu par sēru dienu, mēs simboliski arī pieminam un atceramies visus tos tūkstošus citu, kas tāpat necilvēcīgā veidā tika noslepkavoti uz mūsu zemes nacistu okupācijas laikā. Šo dienu atzīmēdami, mēs vēlamies pasvītrot, ka Latvijas valsts un tauta vispilnākā mērā norobežojas no šādiem necilvēcīgiem notikumiem, ka mēs paužam par tiem visdziļāko nožēlu un esam pilni apņēmības, lai gādātu, ka tādi neatkārtojas. Mūsu pienākums ir arī gādāt, lai tās piemiņas vietas, kas ir iekārtotas, lai šādus notikumu atcerētos, lai brīdinātu nākamās paaudzes par to, kas ir varējis notikt, bet kas nedrīkst atkārtoties, ka arī tās mēs spētu pienācīgi pasargāt un par tām gādāt. Un, protams, tas ir izmisīgs uzdevums, jo ļaunums ir, ir bijis un būs ar mums vienmēr. Mēs nevaram no tā izmukt un izvairīties. Viss, ko mēs varam darīt, ir pret to cīnīties ar visiem saviem spēkiem.
Šobrīd, kad Latvija atkal ir neatkarīga valsts, mums ir iespējams sekot tiem ideāliem, ko, neatkarīgo Latviju dibinot, mēs likām tās šūpulī, tās pašā pamatā - un tā ir cieņa pret cilvēku kā intrincisku, būtisku, neatvietojamu vērtību, pret cilvēka dzīvību kā svētu, pret cilvēka dzīvību, ko nedrīkst iznīcināt - vienalga, kādas ideoloģijas, vienalga, kāda izskaidrojuma vai atrunāšanās vārdā. Cilvēka dzīvība ir svēta un neaizskarama, tā ir saudzējama, tā ir glābjama, tā ir sargājama.
Ir grūti runāt par notikumiem, kas tik zvērīgi necilvēcīgā veidā ir ņēmušas tik daudzu nevainīgu cilvēku asinis, bet vismaz mēs varam priecāties par to, ka arī tajos šausmīgajos laikos, kad cilvēki bija padoti vājprātīgai ideoloģijai, kas tika uzspiesta ar uguni un zobenu, ar militāro spēku, atradās tādi, kā tie, kurus mēs šodien godinām, tādi ļaudis, kas turēja par visu augstāku savu pārliecību par cilvēka vērtību, par to, ka jādara absolūti viss, lai viņu glābtu, kaut riskējot pašam ar savu un savas ģimenes dzīvību.
Latvijas valsts vēlas pasvītrot šo ebreju glābēju cilvēcīgumu un pateikties viņiem visas valsts vārdā par to, ka arī šajos vistumšākajos okupācijas laikos viņi nepazaudēja savu cilvēcīgo izpratni par to, kas ir īstās vērtības, ka viņi spēja dzīvot pēc savas sirdsapziņas un dziļākās pārliecības, neprasot, ko tas viņiem maksās. Jūs, kas tā spējāt rīkoties, jūs, kas spējāt tā upurēties, jūs esiet tie, kas simboliski palīdz atmazgāt to negodu, ko pastrādājuši citi mūsu tautieši, kas rīkojās necilvēcīgi. Katrai tautai ir savi varoņi un ir savi noziedznieki, katrai tautai ir savi vienkāršie cilvēki, kas iet savās gaitās un ar neko neizceļas. Ir labi, ja tauta godina savus patiesos varoņus, savus vadoņus morālā nozīmē, savus vērtību aizstāvētājus un tie, cienītie godināmie, tādi esat jūs, un es jūtos ļoti aizkustināta un pagodināta, ka man ir tā privilēģija šodien jums pasniegt šo Latvijas valsts augstāko atzinību - Triju Zvaigžņu ordeni.