Augsti godātie karavīri,
Mīļā Latvijas tauta!
Es sveicu mūs visus šajā Latvijas 86.neatkarības proklamēšanas dienā. Īpaši vēlos sveikt mūsu bruņotos spēkus armijas 85.dibināšanās gadā. Latvijas Republika tapa tikai tamdēļ, ka bija vīri un zēni, kas bija gatavi likt savu galvu ķīlā, lai varētu izcīnīt savai zemei sen ilgoto, sen gaidīto brīvību un neatkarību. Mūsu zeme tika dārgi atpirkta un mēs viņu sargājām, cik ilgi to varējām, bet pēc tam pārāk ilgi tā mums bija jāpazaudē. Tamdēļ šodien ir īpaši svarīgi, lai Latvija spētu aizsargāt savu brīvību, savu suverenitāti, savu teritoriju, savu demokrātiju.
Par mums un mūsu demokrātiju stāv mūsu bruņotie spēki, un viņi stāv ne tikai šeit Latvijā, ne tikai robežsargi uz mūsu robežām, bet Latvijas bruņotiem spēkiem ir jābūt spējīgiem cīnīties arī tuksneša karstumā un tuksneša smilšu vējos, jo, mēs neesam un nekad vairs nebūsim vieni paši šajās cīņās. Ja mums kā mazai valstij vēsture to ir pierādījusi, ka ir ļoti grūti par spīti varonībai vienmēr uzvarēt visās cīņās, tad tagad mums blakus stāv spēcīga alianse un jebkurā brīdī, kad Latvija būs apdraudēta, mums steigsies palīgā. Latvijas ienaidnieks ir arī jebkuras alianses dalībvalsts ienaidnieks. Tas, ko mēs paši nepagūsim, pagūs citi, kas steigsies palīgā un būs klāt.
Šai darbā mums ir jābūt gataviem arī sadarboties ar citiem miera uzturēšanas misijās, un tās ir arī izdevības mūsu karavīriem iepazīties ar īstiem kaujas apstākļiem, ar kaujas apstākļu grūtībām. Svētku dienā vēlos izteikt sirsnīgu paldies mūsu karavīriem, visiem bruņoto spēku locekļiem, viņu dzīvesbiedrēm un biedriem, viņu vecākiem un viņu bērniem. Paldies, ka jūs mums esat, paldies, ka esat tik labi sagatavoti un tik profesionāli, paldies, ka jums ir drosme uzņemties šo smago atbildību par mūsu valsts un par visu mūsu drošību. Ja mēs katrs būsim tikpat drosmīgi un atbildīgi, tad varam būt pārliecināti, ka valsts gadu no gada tikai zels un plauks attīstoties. Lai Dievs sargā mūsu tēvu zemi, Dievs svētī Latviju!