Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Ženēvā vadīja ANO Pasaules samita par informācijas sabiedrību (World Summit on the Information Society) plenārsēdi, kā arī teica runu. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas prezidents vada kādu no ANO rīkoto pasaules samitu plenārsēdēm.
Rīt Valsts prezidente Ženēvā vadīs apaļā galda diskusiju “Dažādība kibertelpā”(Diversity in Cyberspace).
1999.gadā notika ANO Ģenerālā Asambleja, kurā tika pieņemts lēmums par Pasaules informācijas tehnoloģiju samita rīkošanu par informācijas sabiedrību veidošanu un izplatību pasaulē. 2003.gada Ženēvas sanāksme ir pirmā kārta šim samitam, kurā paredzēts pieņemt rīcības deklarāciju. 2.kārta paredzēta 2005.gadā Tunisijā. Latvija ir Ženēvas sanāksmes viceprezidētājvalsts, divu gadu garumā piedaloties pasākuma organizēšanā. Latvijas prezidente ir vadītāja vienai no sanāksmes plenārsēdēm.
ANO sanāksmes Ženēvā diskusijas galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem par cilvēktiesībām, domas izteiksmes brīvību, mediju tiesībām un atbildību tīmeklī, jautājumiem par interneta pārvaldi un intelektuālā īpašuma tiesībām, ka arī drošību globālajā tīmeklī.
Līdztekus ANO sanāksmei Ženēvā norit citi 148 ar informācijas sabiedrības jautājumiem saistīti pasākumi, kopumā dalībnieku skaits no dažādām pasaules valstīm sasniedz ~ 16 000.
Sakot runu ANO rīkotajā Pasaules samitā par informācijas sabiedrību Ženēvā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga akcentēja cilvēktiesību nodrošināšanas nepieciešamību informācijas un zināšanu sabiedrībā.
Runā V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka informācijas sabiedrībai ir nozīmīga loma demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanā pasaulē. Latvija, kas piedzīvojusi totalitāru režīmu un informācijas ierobežošanu, ka arī vārda nebrīvi, var apliecināt, ka šodien informācijas apmaiņā var palīdzēt valstīm, kas cieš no totalitāriem režīmiem, jo “katras sekmīgas informācijas sabiedrības pamatā ir jābūt universālām cilvēktiesībām, kā piemēram, domas un izteiksmes brīvībai, kas izpaužas caur brīvu informācijas apmaiņu, demokrātiju un toleranci, vienlīdzību un nediskrimināciju, likuma varu un labu pārvaldi”, sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzsvēra, ka šodienas sabiedrība par ietekmīgiem cilvēkiem arvien vairāk uzskata nevis tos, kuriem ir lieli nekustamie īpašumi, bet gan tos, kuriem ir pieeja informācijai, un lai informācija netiktu izmantota šauras grupas vai atsevišķu cilvēku interesēs, ir jāiedzīvina informācijas un zināšanu sabiedrības principi, valdībām jāturpina aktīvs darbs pie e-parvaldes, e-tirdzniecības, e-veselības, e-kultūras u.c.
V.Vīķe-Freiberga izteica atbalstu ANO iniciatīvām zināšanu sabiedrības nostiprināšanai un izplatībai pasaulē. Tāpat viņa augstu novērtēja pasaules ekonomikas forumā 2002.gadā pausto informācijas sistēmu iniciatīvu, kas veiksmīgi iemieso sadarbību starp sabiedrisko un privāto sektoru. Viņa brīdināja, ka jāuzmanās no informācijas plaisas starp dažādām valstīm un sabiedrību daļām kādu tehnisku vai dažādas valstu attīstības apstākļu dēļ.
“Informācijas sabiedrība ir ceļš uz zināšanu sabiedrību ,” sacīja prezidente, akcentējot zināšanu sabiedrības nepieciešamību valsts labklājības un izaugsmes nodrošināšanai.
V.Vīķe-Freiberga vērsa klausītāju uzmanību uz nepieciešamību izmantot globālā tīmekļa un informācijas sabiedrības iespējas, lai panāktu pasaules valodu un kultūras dažādību, to aizsargāšanu un veicināšanu.