Vaira Vīķe-Freiberga

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze,

Ļoti cienītās deputātes,

Augsti godātie deputāti,

Dāmas un kungi!

 

Ir aizvadīts spilgtākais gads Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Vēlos pateikties esošajam un iepriekšējiem parlamentiem par to ļoti nepieciešamo darbu, kas līdz ar izpildvaru un nevalstiskajām institūcijām, kā arī visu mūsu draugu un sabiedroto palīdzību ir ļāvis mums panākt Latvijas pilntiesīgu atgriešanos Eiropas un transatlantiskajā telpā. Jaunāko laiku vēsturei šis ir bilances laiks, Jums personīgi – sava deputāta darbības puslaika izvērtējums.

 

Latvija pirmo reizi savā vēsturē ir piedalījusies Eiropas parlamenta vēlēšanās. Vispirms es pateicos visiem tiem vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, kuri spēja sasaistīt Latvijas un Eiropas darba kārtību un aizgāja balsot vēlēšanās. Tas, ka Latvijas dalības procents vēlēšanās ir ievērojami augstāks par daudzām citām jaunajām ES valstīm un gana augsts arī uz līdzšinējo valstu fona, liecina par apzinātu rīcību.

 

Tomēr visumā zemie piedalīšanās procenti Eiropas parlamenta vēlēšanās sūta trauksmes signālu par šīs starptautiskās pārstāvniecības spējām aktivizēt vēlētājus. Šķiet, viens no atbildes meklējumiem ved atpakaļ pie nacionālo parlamentu lomas pārskatīšanas un jaunu komunikāciju formu rašanas sarunā ar vēlētāju.

 

Lai arī tādām mazām zemēm kā Latvijai nenoliedzami ir arī proporcionāli maz balsu šajā pārstāvju palātā, nedrīkstam aizmirst, ka tās ir mūsu balsis, un tamdēļ ir ļoti svarīgi, cik labi tās tur skanēs, lai tiktu sadzirdētas.

 

Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultāti arī citur ir bijuši labvēlīgi tieši opozīcijas, ne pozīcijas partijām. Arī tas visām valdībām sūta zināmu trauksmes signālu. Latvijas gadījumā tieši nacionāli labā spārna sekmes šajās vēlēšanās atgādina par vēlētāju bažām par nacionālās identitātes saglabāšanu kopīgā 25 valstu saimē, par īpašu vēlmi sargāt savu valodu un kultūras mantojumu. Es novēlu visiem šiem jaunā līmeņa tautas priekšstāvjiem vienmēr atcerēties Latvijas kā valsts kopīgās intereses un demokrātijas dāvātās iespējas izmantot Latvijai lojālā veidā.

 

Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu izvērtēšana Latvijas gadījumā ir notikusi vienlaikus ar secinājumiem par valdības maģisko 100 dienu pavadīšanu. Laikā no šī gada marta līdz maijam valstij bija jāpabeidz ļoti gara neatliekamu darbu virkne, lai valsts pilnībā iekļautos Eiropas Savienībā. Šī valdība sadarbībā ar parlamentu nav taupījusi pūles, lai ļoti saspringtā un smagā darba tempā izpildītu situācijas prasības, un par to Jums visiem valsts vārdā šeit gribu pateikt paldies.

 

No valsts interešu viedokļa stabilitāte ir drošākais priekšnoteikums valdības rīcībspējai un valsts attīstībai. Kopš neatkarības atgūšanas visas valdības, ieskaitot mazākuma valdības, ir spējušas piesaistīt vairākuma balsis katrā balsojumā un uzturēt nemainīgo ārpolitikas kursu valsts virzībā uz ES un NATO. Tagad, kad mūsu galvenie ārpolitiskie mērķi ir sasniegti, iekšpolitisko jautājumu risināšana vairāk nekā jebkad centrēsies ap budžeta sadales prioritātēm.

 

Budžeta grozījumi un nākamā gada budžeta veidošana būs pārbaudes akmens valdībai. Ļoti ceru, ka tajā atradīsim tālredzīgu redzējumu par valsts attīstību, garantijas mūsu spējām apgūt ES līdzekļus un gatavību ieguldīt tādās jomās kā zinātne un izglītība, kas tik ļoti nepieciešamas valsts nākotnes izaugsmes izredzēm.

 

Dāmas un kungi,

 

Šodienas datums, 17.jūnijs, 1940.gadā Latvijas vēsturē ienesa todien vēl neapjaušamu traģēdiju. Kaut arī Latvijas Saeima ir pieņēmusi Deklarāciju par valsts okupāciju un šis dokuments ir izplatīts visām ANO dalībvalstīm, mums jāturpina šī jautājuma novešana līdz konsekvencei. Jautājums par totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu nav tikai Latvijas jautājums un kā tāds tas mums jānes priekšā starptautiskajai auditorijai un starptautiskajām institūcijām. Ņemot vērā triju Baltijas valstu likteņu kopību, nākotnē būtu vēlama daudz ciešāka sadarbība okupācijas fakta starptautiskā skaidrošanā, iesaistot visu trīs Baltijas valstu vēsturniekus, juristus, ekonomistus un citus speciālistus. Latvijas vēsturnieku komisijai ir noteikti jāturpina dot savu ieguldījumu, lai vairotu objektīvas zināšanas visā pasaulē par šiem noziegumiem pret cilvēci. Mūsu skarbā pagātnes pieredze varētu noderēt par brīdinājumu, lai citur pasaulē nepieļautu līdzīgas netaisnības. Toties šodienas eiropeiskā Latvija ir veiksmīgs piemērs ātrām un efektīvām pārmaiņām, un demokrātijas atjaunošanai. Latvijas pieredze var būtiski palīdzēt citām valstīm Eiropā un ārpus tās robežām, sevišķi tām, kuras šobrīd vēl atrodas okupācijas režīmu varā.

 

Vēsturiskā pieredze ar brīvības un demokrātijas zaudēšanu ļauj mums labāk izprast, kāpēc tās ir tik dārgas. Pasaules valstu iekārtu ainavā Latvija ir dzimusi kā parlamentāra republika līdzās monarhijām, konstitucionālām monarhijām, prezidentālām valstīm, un, jā, arī dažādu paveidu autoritāriem režīmiem. Tos pēdējos Latvija līdz mielēm ir izgaršojusi līdz ar citām tautām Centrāl- un Austrumeiropā. Autoritārisma, fanātisma un ekstrēmisma vardarbīgām izpausmēm šodienas pasaulē caur terorisma draudiem nav robežu, no tām nav pasargāts neviens. Cīņa par drošību mūsu dienās iegūst aizvien jaunas izpausmes un prasa no mūsu karavīriem spēju uzņemties smagus riskus dažādās tālās pasaules malās. Šodien, kad valsts atvadās no Irākā kritušā latviešu karavīra, Latvijas vārdā es vēlos vēlreiz izteikt valsts dziļāko cieņu un pateicību karavīra Olafa Baumaņa drosmei, profesionalitātei un varonībai. Kā miera nodrošināšanas misijas karavīrs viņš zaudēja dzīvību, gādājot par to, lai daudziem citiem tā tiktu saglabāta. Viņš tagad pievienojies aizsaules latviešu varoņu pulkiem, un visa Latvija dalās sērās ar viņa tuviniekiem.

 

2004. gads ieies Latvijas vēsturē kā jaunas attīstības ēras sākums. Latvija ir neatkarīga, brīva, demokrātiska, ES un NATO pilntiesīga locekle. Īsā vēstures posmā ir sasniegts ļoti daudz, taču jauni izaicinājumi ir mūsu priekšā. Mēs ieejam Eiropas Savienībā kā nabadzīgākā no dalībvalstīm un mums būs nepieciešams uzturēt šī brīža lieliskos izaugsmes tempus, lai pēc iespējas īsākā laikā sasniegtu augstāku labklājību. Mums jāpieliek visas pūles, lai panāktu citas valstis un nākotnē, cerams, pat dažām aizvirzītos priekšā. Es esmu pārliecināta, ka mēs to varam, bet tas prasīs spēju valstiski domāt un spēju mobilizēties kopējiem mērķiem.

 

Demokrātija mums ir devusi pulcēšanās un vārda brīvību, kuras augstākā izpausme ir parlamentārā iekārta. Saeimā ir pārstāvēti galvenie tautā pastāvošie domu strāvojumi un ikviens Saeimas loceklis ir tikpat leģitīms tautas pārstāvis kā jebkurš cits. Katrs viens no Jums pārstāv zināmu tautas daļu. Tauta Jums ir deleģējusi savu politisko varu un mūsu Satversme Jums normāli paredz šādu uzticību četru gadu garumā. Lai cik grūti tas nebūtu, Saeimas deputātiem ir jāspēj sastrādāties savā starpā, gan lai izveidotu un atbalstītu rīcībspējīgu valdību, gan lai spētu veikt savas likumdevēja funkcijas. Valstij ir nepieciešama vadība, valstij ir jāspēj pieņemt lēmumus un tos īstenot dzīvē. Demokrātiskā parlamentārisma meistarības rādītājs ir spēja atļaut vislielāko vārda un brīvības iespēju, tajā pašā laikā nenonākot līdz haosam un paralīzei. Pozīcijai ir jābūt skaidrai savās nostādnēs, vienlaikus tomēr nezaudējot spēju sadzirdēt un saklausīt arī opozīcijas domas un priekšlikumus. Viedokļu atšķirība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un parlamentārās debates tamdēļ spēlē tik svarīgu lomu politiskajos procesos. Strīdos dzimst patiesība, strīdi nozīmē iespēju brīvi paust savu viedokli un nonākt pie vairākuma noteikta kopīga risinājuma, kas bieži ir daudz labāks par jebkuru no sākotnējiem izejas punktiem. Ir apsveicami, ka jautājumi par politiskā procesa kvalitāti ir bijuši arī Latvijas politiķu diskusiju objekti. Pasaulē ir daudzas idejas, kā uzlabot politisko procesu, kā padarīt to kvalitatīvu. Arī mums tagad ir iespējas piedalīties demokrātijas kā sistēmas turpinātā izaugsmē un uzlabošanā.

 

Diskusijas ir parlamentārās demokrātijas pamats, taču šīs diskusijas starp politiķiem nedrīkst kļūt pašmērķīgas, populistiskas, politikāniskas. Politiskā diskursā ir jāspēj noteikt robežu, kur beidzas dialogs ar savu vēlētāju un kur sākas valsts interešu bremzēšana un atbildības pārnešana uz tautas pleciem. Ieslīgšana diskusijās nedrīkst kļūt neauglīga un aizkavēt vai nu parlamenta, vai valdības tiešo ikdienas pienākumu veikšanu, nodrošinot valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu un īstenošanu. Vēl vairāk – diskusijai Saeimā būtu jābūt par piemēru, paraugu, standartu diskusijai sabiedrībā. Tādēļ es aicinu jo rūpīgi sekot, lai jūsu aktuālākie izskatāmie likumprojekti patiešām vienmēr atbilstu valsts aktuālajām interesēm un sabiedrības vajadzībām. Lai nebūtu tā, ka deputātu batālijas par kādu interešu sfēru būtu atrautas no ārējās pasaules, un galu galā ne tikai nedotu gaidīto labumu, bet paralizētu veselu nozaru darbību.

 

Šajās dienās esmu ierosinājusi Parlamentam pieņemt likumu par tiesībsarga biroju un nosūtījusi jūsu izvērtēšanai likumprojektu, kura būtība ir nodrošināt paša Parlamenta pieņemto likumu darbību dzīvē. Bieži dzirdam par varas atrautību no tautas, varai tiek pārmests intereses trūkums par savu pieņemto lēmumu īstenošanu. Patiešām - ja likumi netiek ievēroti, tad patiesībā tā ir parlamenta darbība tukšgaitā. Neatkarīgs, ar izpildvaru un tiesu varu nesaistīts tiesībsargs var darboties kā starpnieks starp iedzīvotajiem un varas institūcijām, nenovedot domstarpības līdz tiesiskiem konfliktiem. Tas, ka ombuda institūciju kā vienu no garantiem demokrātijas procesam izvēlas arvien vairāk valstu (šobrīd jau vairāk nekā 110), liecina par šādas institūcijas lietderību.

 

Tiesībsargs palīdzēs stiprināt likumību, tādējādi mazinot plaisu starp varu un tautu. Līdzīgi Valsts prezidentam tiesībsarga sekmīga darbība palīdzēs celt tautā pārliecību par demokrātijas vērtībām un par nepieciešamību tās ievērot ikdienas dzīvē.

 

Latvijas mērķis ir vienota politiskā nācija kā valsts attīstības, drošības un miera garants. Daudzkulturāla nācija, kas ir lojāla Latvijas valsts interesēm un spēj sazināties latviešu kā valsts valodā. Mēs vēlamies veidot valsti, kur nav pamata etniskiem un reliģiskiem konfliktiem, nemaz jau nerunājot par fizisku izrēķināšanos vai represijām. Tieši šeit es vēlos uzsvērt, cik liela nozīme sabiedrības dažādu grupu līdzās pastāvēšanai ir kvalitatīvam, izsvērtam un izskaidrotam likumdošanas procesam. Deputātiem ir jāapzinās sava milzīgā atbildība tik jūtīgos jautājumos, kādi ir izglītība, integrācija, sociālie jautājumi. Katram no šiem priekšlikumiem pārtopot par likuma normu, rodas konsekvences, kas tieši skar cilvēkus un sabiedrības procesus (ne tikai vēlētājus).

 

Pirms gada stāvot jūsu priekšā kā atkārtoti ievēlēta Valsts prezidente, es jūs uzrunāju, aicinot kopīgiem spēkiem izstrādāt rīcības programmas, iezīmēt Latvijas vadlīnijas un akcentus, saprast, kas ir tās vērtības, par kurām varam vienoties, kas ir mūsu mērķi un principi kā valstij, kurai jāformulē sava vieta Eiropā un pasaulē. Tas nozīmē – valsts attīstības stratēģijas analīze.

 

Latvija un Eiropa tagad ir viens vienots veselums. Nebūt Latvija nav gatava, bet šis ir brīdis, kad Latvija kā Eiropas Savienības sastāvdaļa iet savu ceļu pasaulē ar stingru nacionālo un Eiropas vērtību kodolu azotē. Jauna Eiropa ir dzimusi. Jauna Latvija ir dzimusi.

 

Domāsim un īstenosim atraisīti tādu redzējumu, kas Latviju paceļ izaugsmē starp 450 miljoniem citu eiropiešu, kas Eiropu paceļ jaunā gaitā starp citiem pasaules varas balstiem kā spēcīgu spēlētāju. Eiropa kā cietoksnis ir aizsargājusi sevi, un pamats šai Eiropai ir likts jau pirmskristietības laikā, tas ir likts Romas likumu un grieķu demokrātijas garā. Bet šodien Eiropas cietoksnim ir jāpārvēršas par bāku, kas pasaulei izplata vērtību gaismu, kas veido dialogus starp pasaules daļām un civilizācijām. Varbūt vēl ne tik ierasti ir saprast, ka mēs piedalāmies procesos, kurā balansu rod Eiropa, Austrumāzija, Ziemeļamerika, Tuvie Austrumi, Āfrika un Latīņamerika, taču esmu pārliecināta - kā globusā katrai valstij ir sava vieta, tā arī globalizācijas procesā katram ir sava loma.

 

Ja Latvija skaidri apzināsies savas intereses pasaules plašajā telpā, tā turpinās sev izcīnīt arvien nozīmīgāku lomu starptautiskajās politiskajās, ekonomiskajās, kultūras, sporta un citās sabiedriskās norisēs. Šobrīd ES, NATO un ANO veic būtiskas reformas, un mums ir iespējams ar idejām un darbu iesaistīties veiksmīgā šo organizāciju attīstībā. Šobrīd ir unikāla iespēja līdzsvarot pasaules attīstību un mazām valstīm varētu būt būtiska loma dialoga stiprināšanā starp civilizācijām. Tāpat katram cilvēkam šodien nepieciešams savs attīstības vektors, katrs cilvēks, pasaulē ejot, ir Latvijas stars, kura sasniegumi ir Latvijas spozme, kura spējas citu acīs ir vienādības zīme Latvijai.

 

Šodienas pasaules spēks ir mainība, tādēļ mums savā redzējumā ir nepieciešama spēcīga, akadēmiska analīze ar mērķi izsvērt, ar kādām kvalitātēm un vērtībām jāstartē valstij starptautiskā arēnā, lai tā sāncensībā gūtu attīstību un tālredzību. Esmu gandarīta, ka stratēģiskās analīzes komisija ir sākusi darbu šajā virzienā. Jau šajā uzstādījumā vien skaidri izpaužas, cik liela loma ir jāvelta zināšanām, zinātnēm, jaunām tehnoloģijām un cilvēku komunikācijas formām. Lai šāda uzmanības veltīšana, savukārt, valstij dotu rezultātus, ir jādomā par mūsu cilvēciskā resursa un tautas genofonda kvalitāti. Esam vienmēr sacījuši, ka “brīnumu brīnums’ – cauri gadu simtiem un vēstures līkločiem tauta ir saglabājusi savu “es’, taču daudzi šodienas veselības jomas un citi vērojumi liek secināt, ka arī mūsu gēniem ir nepieciešamas mūsu rūpes un gādība, lai, piemēram, pasargātu jaunās un topošās paaudzes no tiem iedzimto slimību aizmetņiem, kurus ir iespējams tālāk nenodot. Mēs nedrīkstam turpmāk aizmiegtām acīm iedomāties, ka tas viss neattiecas, piemēram, uz to desmitgadnieku paaudzi, kas šobrīd blēņojas skolas brīvlaikā. Tieši tas, kādu veselības aprūpi viņiem veidosim, kādu izglītības un sociālo ainavu ap viņiem radīsim, lielā mērā noteiks mūsu tautas nākotni. Tāpat mums šodien jālemj jau par sarežģītiem migrācijas procesiem pasaulē un to vietu, ko Latvija uzskata sev par nepieciešamu ieņemt dinamiskas attīstības nodrošināšanai.

 

Man šķiet, bieži vien starp mūsu tautas pārstāvjiem nav pietiekami vēl cieši iesakņojusies apziņa, ka visas pārmaiņas notiek ar mums, ka mums ir iespējams katram zināmā mērā noteikt to virzību. Liela loma būs tam, kā stiprināsim savu un līdzpilsoņu apziņu par pilsoņu kopību vai pilsonisko nāciju, tās privilēģijām un atbildību, kas katrā demokrātiskā valstī līdz ar tiesiskumu veido stabilas valsts pamatu. Mūsu jaunajai demokrātijai nepieciešama caurvērtēšana, kas būtu labs atskaites punkts, kurā līmenī cik tiesīgi un demokrātiski esam, kur ejams pilnīgošanās ceļš. Šāds pārskats, sava veida audits, esmu pārliecināta, dotu ainu tam, kā katrs no mums jūtas savā valstī, kā jūtas arī tie, kas nesen piepulcējušies pilsoņu kopumam.

 

Kopā ar Ministru prezidentu esam parakstījuši rīkojumu par Stratēģiskās analīzes komisijas izveidi un ceru, ka izpildvara, uzņemoties politisko atbildību par šādas struktūras pastāvēšanu, izmantos komisijas darba rezultātus valdības politiku izstrādē.

 

Dāmas un kungi,

 

Pirms pieciem gadiem šajā dienā, Latvijas Saeima man dāvāja uzticību, ko esmu tik augstu vērtējusi un centusies attaisnot šo gadu garumā. Latvijai ir arvien jauni uzdevumi, un tas nozīmē jauna darba cēlienu man prezidentam, gan parlamentam, arvien jaunus uzdevumus tautas priekšā, kura deleģējusi mums šo atbildību par Latvijas nākotni.