Jūsu Ekselence Francijas vēstniece,
Dāmas un kungi,
Es ļoti priecājos būt klāt šajā pasākumā, kas vainagojas ar divu darbu nodošanu sabiedrībai un savā ziņā iezīmē Francijas vēstnieces atvadas no Latvijas, kur viņa tik ļoti sekmīgi un simpātiski ir rosījusies, cenzdamās būvēt tiltu starp Franciju un Latviju gan politiskā, gan saimnieciskā, gan kultūras jomā.
Vēstnieces kundzes iecere bija izveidot Francijas kultūras centru Rīgā, un es ceru, ka šī iecere gūs savu turpinājumu viņas pēcteča rokās. Kultūras centrs pēc savas būtības un satura jau ir sācis darboties, un šodien mēs šeit varam redzēt būtībā trīs tā manifestācijas. Vārdnīca ir būtisks instruments, tilts starp divām valodām, bez tā neiztikt. Protams, ar vārdnīcu nepietiek, vārda nianses un jēga ir jāmācās no konteksta, lietojuma, bet katram, kas ar valodu darbojas, vārdnīcai ir jābūt pa rokai. Šis tilts starp franču un latviešu valodu tagad ir pieejams, tas ir liels ieguvums, un man patiesi ir par to liels prieks.
Jūsu rokās nonāk arī grāmatiņa ar Robēra Šūmaņa pārdomām par Eiropu, kādu viņš savās vīzijās to saskatīja tālajā 1950.gadā, kad tikai vēl dzima un tapa, tika iecerēta doma, kura varētu atstāt aiz muguras vēl nesenos karus un konfliktus, vēl nesenās cīņas par teritoriju, ekonomiskiem iespaidiem, par tiesībām uz ražošanu vai precēm. Viņš nāca ar ģeniālu ideju, ka vajadzētu divām ilgstošām ienaidniecēm – Francijai un Vācijai – vienoties par visbūtiskāko savā ekonomikā, par tērauda tirgus apvienošanu. Doma bija tik veiksmīga, ka blakus esošās valstis – Itālija, Beniluksa valstis, lūgtin lūdzās pašas pievienoties, un šī doma nāca ar tik būtiskiem jauninājumiem starpvalstu attiecībās, ka vēl un vēl jaunas valstis to atzina par labu esam, vēloties tai pievienoties. Pēc 52 gadiem arī Latvija – atkal brīva un neatkarīga – stāv uz šīs paplašinātās apvienības sliekšņa. Nu ir pienākusi mūsu kārta raudzīties uz šo veidojumu un atzīt to par gana labu esam, saskatīt tur tādas priekšrocības, kādas nebūtu, ārpus tās esot.
Šeit, R.Šūmaņa sapņos un cerībās, šajā mazajā grāmatiņā, jūs redzēsiet trāpīgus formulējumus par to, kas ir Eiropa, kādai tai vajadzētu būt. Jūs būsiet pārsteigti, redzot, cik ļoti trāpīgi un laikmetīgi daudzi no tiem ir vēl šodien.
Es ceru, ka šī grāmata nonāks daudzu lasītāju rokās, ka tā mudinās uz pārdomām par to, kāda šodien ir Eiropa, un kāda būs Latvija šajā valstu lokā, ko mēs varam dot Eiropai, un ko varam sagaidīt no tās pretī. Visiem, kas interesējās par franču valodu un kultūru, es novēlu turpināt šo interesi, tā ir ļoti saistoša. Mums nākotnē vairāk nekā jebkad būs vajadzīgi ļaudis, kas ir spējīgi orientēties gan Eiropas valodās, gan kultūrā, gan vēsturē.