Dāmas un kungi!
Tajās, nu jau tālajās un tomēr tik tuvajās dienās, kad veidojās Tautas Fronte, es redzēju, kā tas notiek. Tā atgadījās, ka bijām šeit 1988. gada rudenī, un man pašai bija izdevība būt par liecinieci, cik tajā laikā viss vēl bija neskaidrs un nedrošs, un ka šī pārliecība par to, ka latviešiem ir jāapvienojas kādā kopīgā (pašiem pat vēl nezināmā) veidojumā, izplatījās gluži vai maģiski no pilsētas uz pilsētu, no iestādes uz iestādi, un tā pārņēma un iekvēlināja daudzus. Man ir bijis tas gods ar veselu rindu no jums arī tajās dienās būt blakus un runāt un domāt par to, kur tas viss varētu mūs novest. Man tamdēļ īpašs gandarījums šovakar, ka varu kā brīvas, neatkarīgas valsts prezidente sveikt jūs šajā piemiņas vakarā, paspiest katram no jums roku un pateikties jums katram pilnīgi oficiāli valsts vārdā – paldies jums par jūsu ieguldījumu, par jūsu darbu, par jūsu negulētām naktīm, par jūsu bojātiem nerviem, par jūsu sirdsdegsmi un par jūsu ticību Latvijai. Latvijai jūs esat katrs vēl arvien vajadzīgi. Latvija nav jūs aizmirsusi. Latvija nevar un nedrīkst aizmirst nevienu, kas tās labā ir kalpojis. Ne katru dienu mēs to varam oficiāli atzīmēt, bet vēsturē šie nopelni ir jau ierakstīti, nekas nevar tos no turienes izdzēst.
Tagad mums stāv priekšā šī brīvā Latvija šajā brīvajā Eiropā, un mums tagad ir izdevība kaut ko darīt gan savā labā, gan savas valsts labā, gan arī visa kontinenta labā. Mums daudz kas vēl darāms, kur vajadzēs vēl daudz sūru sviedru un daudz varbūt arī asaru. Noteikti vajadzēs pūles, drosmi un apņēmību. Es zinu, ka Latvijas tautai tā netrūkst un ka gluži tas pats gars, kas toreiz mūs vienoja, spēs mūs vienot arī turpmāk. Laiki ir citādi, izaicinājumi ir citādi, bet mērķis vēl arvien ir tas pats – lai tauta būtu brīva, lai valsts plauktu un attīstītos, lai katram vienam no mums būtu iespējas rēķināties ar taisnību likuma priekšā, lai viens likums valdītu visiem, lai katram Latvijas bērnam būtu vienādas izdevības, vienalga, kurā Latvijas daļā viņš piedzimis, vienalga no kādiem vecākiem.
Daudz mums vēl darāmā, daudz tas prasīs spēka, bet mēs varam būt lepni par to, kas ir jau sasniegts. Daudzas tautas pasaulē ļoti mūs par to apskauž. Nenoniecināsim paši sevis sasniegto. Priecāsimies, būsim lepni, atcerēsimies ar prieku tās skaistās dienas un domāsim par tām daudzajām skaistajām dienām, kas mums visiem vēl stāv priekšā!
Es vēlētos uzsaukt šo tostu pateicībā Latvijas Tautas Frontei, kas palīdzēja mums nonākt tur, kur mēs šodien esam un arī par Latvijas tautas nākotni, kur mums visiem būs jāturpina stāvēt šajā vienotajā garīgajā frontē par savu zemi, par savu valsti. Uz Latvijas nākotni!