NATO galotņu tikšanās, ko uzņemsim pēc dažām nedēļām Rīgā, ir viens no konkrētiem rādītājiem tam, cik daudz pēdējos gados ir sasniegts saistībā ar mūsu galvenajiem ārpolitiskiem mērķiem. Šādā labvēlīgā gaisotnē ir īstā reize beidzot nokārtot tos ārpolitiskos jautājumus, kas ilgstoši palikuši bez risinājuma. Viens tāds ir nenoslēgtais robežlīgums ar Krieviju, kas negaidīti iestrēga strupceļā dažas dienas pirms tā paredzētās parakstīšanas. Otrs ir neratificētais jūras robežlīgums ar Lietuvu, kas nu jau gadiem ilgi nespēj rast pieņemamu risinājumu no Latvijas puses.
Mūsu valsts pārstāvniecības, kā arī eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes nolūkos jāturpina Latvijas vēstniecību tīkla pakāpeniska paplašināšana. Ārlietu ministrijai būtu jākļūst par intensīvu jauno diplomātu un starptautisko attiecību speciālistu kalvi, kas spēj piesaistīt un paturēt vistalantīgākos darbiniekus sīvā konkurencē ar privāto sektoru. Starp tehniskiem jautājumiem, kas jāturpina enerģiski risināt, ir jautājums par bezvīzu režīmu ar Kanādu un ar ASV. Ļoti nopietns ir jautājums par dubultpilsonību tiem ārzemēs dzimušajiem bērniem, kam tikai viens no vecākiem ir latvietis. Ņemot vērā Latvijas teju vai katastrofiskās demogrāfiskās tendences, Latvijai katrs potenciālais pilsonis ir īpaši vērtīgs, un mēs nedrīkstētu ar vieglu roku atsacīties no tiem, kas par tādiem vēlas kļūt.
Konkrētām rūpēm par mūsu tautiešiem ārvalstīs jākļūst daudz redzamākām jaunajā valdības programmā, domājot gan par tiem, kas jau gadu desmitiem atrodas ārpus Latvijas, bet joprojām uztur ar to ciešas emocionālās saites, gan arī par tiem, kas pēdējos gados devušies darbā uz citām zemēm. Ir nopietni jādomā par to, kā viņu bērniem atgriezties mūsu izglītības sistēmā pēc citās zemēs pavadītajiem skolas gadiem. Vispārējas valdības darba spēka nodrošināšanas politikas ietvaros jāatrod veidi, kā veicināt viņu pašu vēlmi un iespējas atgriezties Latvijā, lai tur strādātu.
Gaidāmais NATO samits Rīgā mums atgādina arī par turpināto nepieciešamību gadu no gada ieguldīt stabilus līdzekļus mūsu Nacionālo Bruņoto Spēku tālākā attīstībā, profesionalitātes pilnveidošanā un ekipējuma nodrošināšanā. Latvijai pilnībā pārejot uz profesionāliem bruņotiem spēkiem, mums jābūt gataviem NATO kopējā drošībā nākt ar savu nozīmīgu līdzdalību un pienesumu.
Iekļaujoties valsts izaugsmes turpinātības ķēdē, jaunajai valdībai jānodrošina stratēģisks valsts attīstības redzējums, kur skaidri iezīmētas tiktu valsts prioritātes to svarīguma secībā. Kā priekšnoteikumu visam pārējam te būtu jāizceļ demokrātijas turpināta nostiprināšanās, kas ietver virkni konkrētu soļu tiesu sistēmas un cilvēktiesību jomās, kā arī humānāku un atvērtāku institūciju saskarsmi ar sabiedrību. Lai ikviens sabiedrības loceklis justos pilnībā iekļauts sabiedrības norisēs, mums jāturpina tālākais visaptverošas sabiedrības saliedēšanas darbs, neaizmirstot par dažādām mazākuma grupām – etniskām, rasu, seksuālajām, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šai sakarā vēlētos lieku reizi uzsvērt, ka šajos jautājumos iekšpolitika un ārpolitika nav pretstatījamas, bet savijas vienā veselā starpdisciplinārā situācijas redzējumā.
Kā reālākais un praktiskākais gala mērķis valdības darbībai vēl ilgus gadus paliks nemainīgs, proti, veicināt turpināti strauju Latvijas ekonomisko izaugsmi, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo labklājības un dzīves kvalitātes līmeni pēc iespējas ātrākā laikā. Uz šo skaidri izvērtējamo un izmērāmo mērķi tad arī mums jāvirza dažādo nozaru risinājumi un mehānismi.
Viens no valdības saskaņotas rīcības metiem ir iekļauts iepriekšējās valdības apstiprinātajā Nacionālās Attīstības plānā, kas kalpos par pamatu ES fondu apguvei nākamajos septiņos gados (2007.-2013.g.). Tieši šie nākamie gadi būs izšķiroši, lai veiktu nepieciešamās pārmaiņas tautsaimniecībā un nodrošinātu Latvijas veiksmīgu turpmāko attīstību un arvien pieaugošu labklājību. No šīs valdības pieņemtajiem lēmumiem lielā mērā būs atkarīgs, cik veiksmīgi mēs būsim Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu efektīvā apgūšanā un cik gudri un tālredzīgi būsim izvēlējuši prioritārās attīstības sfēras, kurās ieguldīt šos ievērojamos līdzekļus.
Mūsu attīstība un konkurētspēja neizbēgami jāskata ES un Baltijas jūras reģiona kontekstā. Lai sasniegtu augstāku labklājības līmeni, Latvijā jāveic nopietnas strukturālas reformas, tajā skaitā izglītības sistēmā un attiecībā uz darba tirgus un migrācijas politiku. Es tiešām ceru, ka mūsu jaunā valdība un Saeima veicinās zinātnes un inovāciju procesa attīstību, tajā skaitā mēģinot rast iespējas veidot kopējus Baltijas pētniecības un ekselences centrus.
Bezgalīgi nedrīkstam atlikt eiro ieviešanu, ko ideāli būtu darīt visām trim Baltijas valstīm vienlaicīgi. Jau tagad ārzemju tūristi sūdzas par neērtībām ar daudzajām valūtas maiņām, ceļojot pa Baltijas valstīm. Lai nodrošinātu arī turpmāku Latvijas ekonomikas augšupeju, kā arī veiksmīgi sagatavotos Eiropas vienotās valūtas ieviešanai, Latvijas valdībai jau tuvākajos gados jāievieš stingrāka ekonomiskā un fiskālā politika un kaut kas tomēr jāsāk darīt, lai mūsu inflācija nebūtu gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņu valstīm. Tāpat atkārtoti Jūs uzrunāju par nepieciešamību panākt gatavību pievienoties Šengenas līguma zonai.
Mūsu uzņēmēji nemitīgi valdībai atgādina par nepieciešamību mazināt birokrātiskos šķēršļus un vienkāršot administratīvās procedūras, lai uzņēmējdarbība būtu konkurētspējīga un lai tās attīstības projekti neiestigtu papīru un atskaišu purvājos.
Valdībai tuvākajā laikā jāprecizē mūsu valsts nostādnes un jāstrādā kopā ar ES uz projektiem par energoresursu taupību un par alternatīvu enerģijas avotu izveidi. Viens no ES lielākajiem izaicinājumiem būs veidot kopēju ilgtermiņa stratēģiju, kas mazinātu tās energoatkarību no viena galvenā piegādātāja. Tāpat intensīvi būs jāstrādā pie Baltijas valstu reģionālās sasaistes kopējos enerģētiskās nozares projektos.
Runājot par šobrīd aktuālāko jautājumu Latvijas iedzīvotāju prātos, kas ir gaidāmais energo tarifu sadārdzinājums, ļoti ceru, ka būs iespējams elektroenerģijas un gāzes tarifus nepaaugstināt vismaz vēl šīs ziemas laikā, kad patēriņš ir vislielākais, jo tas pārāk smagi ietekmētu sociāli neaizsargātākos iedzīvotāju slāņus.
Latvijas lauku attīstība pieprasa beidzot ieviest skaidrību administratīvi teritoriālās reformas sakarā, izveidojot tādas teritorijas ar rīcībspējīgām pašvaldībām, kuras spētu iedzīvotājiem nodrošināt pilnu gammu kvalitatīvussabiedriskospakalpojumus. Reformas skaidrība ir vajadzīga nevis jaunu robežu nospraušanai kā pašmērķim, bet gan cilvēku dzīves un nākotnes plānu sakārtošanai viscaur Latvijā.
Lai efektīvi reaģētu uz visām šīm vajadzībām, ļoti svarīgas valdības locekļu savstarpējās komunikāciju spējas un darba koordinācijas efektivitāte. Aicinu Ministru kabineta locekļus vienmēr saglabāt savstarpēju solidaritāti un koleģialitāti, pildot valdības programmu, par kuru esat vienojušies savā koalīcijas līgumā. Novēlu, lai jūsu deklarācijā minētie mērķi tiktu īstenoti un uzdevumi izpildīti, tā turot Jūsu vēlētājiem dotos solījumus. Šai vēsturiskajā sēžu zālē, kas sola vienu likumu visiem, novēlu lai jūsu darbība būtu līdzsvarota, taisnīga un stabila, vērsta uz valsts attīstībai un labklājībai svarīgiem mērķiem līdz pat 9.Saeimas pilnvaru beigām!