Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs (Indulis Emsis),
Godājamais Ministru prezidenta kungs (Aigars Kalvītis),
Godājamais aizsardzības ministra kungs (Atis Slakteris),
Ekselences, ministri, godājamie viesi,
Dāmas un kungi,
ministrijas darbinieki!
Vispirms vēlos apsveikt mūsu Aizsardzības ministriju 15. gadadienā. Īstenībā gan tās priekšteči ar dažādiem nosaukumiem, protams, darbojušies kopš pēc mūsu republikas dibināšanas. No sākuma mums bija Apsardzības ministrija, kas liecina par to, ka toreiz vēl valodā šādi jēdzieni nebija nostiprinājušies. Vēlāk mums bija Kara ministrija, kas diemžēl izrādījās pravietiska savā nosaukumā, jo tik tiešām atnāca Otrais pasaules karš un iznīcināja toreizējo Kara ministriju līdz ar Latvijas Republiku.
Pēc neatkarības atjaunošanas viens no grūtākajiem darbiem Latvijai bija atjaunot savu juridisko statusu. Tas notika ļoti āri, un ar to neviens nevilcinājās. Taču atjaunot visas valsts struktūras – tas ir bijis ļoti ilgs, intensīvs un arīdzan smags darbs. Tieši aizsardzība sistēma bija tā, par kuru varam teikt, ka tai bija ne tikvien viss jāsāk no nulles, no paša sākuma, bet tās darbs sākās uz iepriekšējās, lielās totalitārās lielvalsts sistēmas drupām. Šo drupu klātbūtni mēs vēl šodien redzam ne vienā vien vietā Latvijā, bet sistēmas drupu pārvarēšana bija vissteidzamākā un svarīgākā. Tamdēļ vēlētos izmantot izdevību un pateikties visiem tiem, kuri ir bijuši klāt mūsu Aizsardzības ministrijas tapšanā un izaugsmē no pašiem tās pirmsākumiem – visiem iepriekšējiem aizsardzības ministriem, valsts sekretāriem un visiem uzticamajiem, cītīgajiem un čaklajiem darbiniekiem, kuri palīdzēja darīt visu smago un grūto darbu, kas bija nepieciešams, lai mēs īsā laikā spētu atbilst savā valstī visām tām prasībām, ko mums kā demokrātiskai dalībvalstij uzstādīja Eiropas Savienība, bet vēl vairāk, – lai mēs spētu atbildēt visām tām ļoti augstajām prasībām, ko no mums prasīja dalība NATO.
Pa šiem gadiem, kopš esmu prezidente, man ir bijusi izdevība redzēt, cik ļoti intensīvi noritēja šis darbs Aizsardzības ministrijā un cik ļoti daudz ir bijis jāpaveic mūsu Bruņotajos spēkos. Ministrija sniedza visiem šiem procesiem politisko vadību, un tas nav bijis viegli darāms tādos apstākļos, kur Latvijā pārāk bieži ir mainījušās valdības un valdību ministri. Taču apbrīnojamais ir tas, ka par spīti visām personāliju izmaiņām mēs esam spējuši vienmēr sistemātiski un ar redzamiem rezultātiem virzīties uz priekšu.
Šie sasniegumi pirms pusotras nedēļas vainagojās ar Latvijas sekmīgām spējām uzņemt NATO galotņu sanāksmi, un tā, lai neviens nebūtu maldināts, bija ļoti sekmīga. Šajā NATO galotņu sanāksmē tika panākts viss, kas saturiski no tās tika gaidīts, bet no mūsu viedokļa ļoti svarīgs ir tas, ka visi dalībnieki kā viens ir atzinuši, ka šī NATO galotņu tikšanās Latvijā tika noorganizēta visaugstākajā iespējamajā līmenī. Īpaši vēlētos izteikt atzinības vārdus Aizsardzības ministrijai un īpaši tās valsts sekretāram Edgaram Rinkēviča kungam, jo uz viņa pleciem gūlās ļoti daudz atbildības šī lielā pasākuma nodrošināšanā, un, es domāju, visa Latvija viņam par to ir lielu pateicību parādā.
Es šovakar vēlētos visiem Jums izteikt paldies par to, ko katrs savā laikā, savā vieta un veidā esat darījuši, lai nodrošinātu, ka mūsu Latvija ir droša un paliek droša arī nākotnē. Mums kā mazai valstij tas ir izaicinājums, tās ir ļoti augstas prasības, kas mums jāpiepilda. Bet man ir prieks kā Valsts prezidentei redzēt un zināt, ka mēs tiešām to spējam, ka mēs spējam visu to, ko no mums sagaida gan mūsu sabiedrotie, gan mūsu pašu tauta. Tamdēļ novēlu, lai Dievs svētī mūsu Latviju un lai mums vienmēr būtu meitas un dēli, kas gādā par tās drošību!