Jūsu ekselence, dāmas un kungi, cienījamie dzejnieki un tulkotāji,
Šodien mēs piedalāmies Lietuvas neatkarības svētku atzīmēšanā un darām to ar prieku, jo ģeogrāfiski Lietuva mums ir kaimiņš, politiski - mūsu sabiedrotais, pēc etniskās izcelsmes mēs esam radi, pēc valodas tuvības - brāļi.
Ar Lietuvu Latvijai ir visciešākā vienotība mūsu vērtībās, mūsu izptratnē par to, kādu valsti un sabiedrību vēlamies veidot. Mums ir pilnīga vienotība par to, kurp mēs visas trīs Baltijas valstis kopā vēlamies virzīties nākamo gadu laikā. Mums ir pilnīga vienprātība par to, ka mēs esam no Eiropas vardarbīgi atrauta daļa, kas tagad atgriežas savā īstajā vieta - vienā kopībā ar citām Eiropas valstīm. Mums ir arī pilnīgi vienota izpratne par to, ka drošība mums ir jānodrošina ne tikai pašu spēkiem vien, kas nekad nebūs pietiekami, bet ciešā sadarbībā visām trim Baltijas valstīm kopā, un ar laiku iekļaujoties NATO aliansē.
Es piezvanīju Lietuvas prezidentam Adamkusa kungam un personīgi sveicu viņu Lietuvas valsts neatkarības svētkos, un viņš ar prieku man stāstīja, ka, neraugoties uz grūtībām, kas Lietuvai, tāpat kā mūsu zemei, šobrīd ir jārisina, tur valda liels patriotiskā pacēluma noskaņojums. Viņš ir bijis laukos un viesojies skolās, kur bērni un jaunieši ar īpašu sajūsmu gatavojās šodienas svētkiem.
Es priecājos būt klāt šajā sarīkojumā, kur mēs piedalāmies Lietuvas svinībās, un it īpaši prieks ir par to, ka šodien mums būs iespēja ne tikai formāli apliecināt savas simpātijas un vienotību ar Lietuvu, bet arī ieklausīties lietuviešu kultūrā, jo mūsu tautām ir nepieciešams vienai otru vēl tuvāk un dziļāk iepazīt.
Raugoties uz lietuviešu literatūru, mēs redzam radniecīgus vaibstus, gluži kā sastopot kādu attālāku radinieku, ko kādu laiku nebūtu redzējuši. Atpazīstam kādu smaidu, kādu žestu, kas mums ir pazīstams pašiem no savas ģimenes, bet tajā pašā laikā tur parādās arī kaut kas oriģināls, kaut kas svaigs. Latviešiem šāda sastapšanās var tikai bagātināt mūsu pašu kultūras apvārsni. Interesanti, ka lietuviešu literatūrā parādās dažādi jēdzieni un priekšstati, ko mēs pazīstam savā kultūrā un literatūrā, bet tie vienmēr parādās tomēr savā savdabīgā veidolā, gaismā. Ja mums ir kopīgi tādi simboli kā ābele, tad tikai lietuviešu literatūrā jūs atradīsiet ābeles, kas lido pa gaisu. Tāpat arī ar citiem tēliem, tādēļ ar lielāko prieku gaidu šīs pēcpusdienas turpinājumu.