Turpinot reģionālās diskusijas par Eiropu Latvijas augstskolās, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien uzrunāja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentus, mācībspēkus un sabiedrības pārstāvjus.
Prezidente apspriedās ar auditoriju par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās aktualitātēm, kā arī par Latvijas izglītības nākotni kopējā Eiropas izglītības telpā. Prezidente atzinīgi vērtēja Eiropas Parlamenta vakar pieņemto lēmumu, kas dod piekrišanu jaunu kandidātvalstu uzņemšanai ES, sakot, ka “tas ir fantastisks un nepārspējams atbalsts Eiropas Savienības paplašināšanās procesam no Eiropas Parlamenta puses.”
Prezidente arī stāstīja par diskusiju Francijas TV5 kanālā, kuras laikā ir izkristalizējies secinājums, ka Eiropas paplašināšanās ir principiāls un ētiskas dabas jautājums visam Eiropas kontinentam. Viņa atzīmēja, ka sākotnēji uzsvars Eiropas Kopienā tika likts uz ekonomiku un konkurētspēju, taču šobrīd arvien aktuālākas kļūst tieši filozofiskās vērtības un kopīgās eiropeiskās identitātes, kā arī eiropeiskās misijas meklējumi, un par tiem arī Latvijai ir savs vārds sakāms. “Eiropas valstis ir sapratušas, ka valstis, kas atradās aiz dzelzs priekškara ir ar savu būtisku pienesumu Eiropas attīstībā, kas būtu ne tik daudz tirgus attīstībā, bet cilvēcisko vērtību un garīgo bagātību kontekstā,” sacīja prezidente. Viņa uzsvēra, ka tās ir kopīgās vērtības, kas sakņojas kristīgajā tradīcijā, bet kuras Latvijas gadījumā ir nākušas no pirmskristīgās vēstures. Diskusijā prezidente izvirzīja jautājumu par garīgo un morālo vērtību lomu nākotnes Eiropas veidošanā. Viņa runāja arī par to, ka šobrīd Eiropas Konvents diskutē, vai Eiropas Konstitūcijā, kas šobrīd tiek veidota, ir jāizdara atsauces uz Dievu.
V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka šobrīd Eiropā ir notikusi vērtību sekularizācija, un ir jāuzsver tās vērtības, kas ir pārnacionālas, svarīgas visam kontinentam, tā vēsturei un attīstības perspektīvai. “Ir izveidojusies sintēze starp šīm garīgajām vērtībām vēstures gaitā, un šis ceļš ir jāiziet katrai paaudzei, no sava mantojuma izkristalizējot to, kas padara vērtības unikālas, kas padara tās jēgpilnas un noderīgas. Mūsu mantojums der mums par tik, par cik mēs to protam likt lietā,” sacīja prezidente, uzsverot, ka katrai paaudzei ir jāiziet vērtību evolūcijas ceļš. Viņa arī apliecināja, ka nākotnes Eiropā viņa cer redzēt demokrātijas evolūciju, kas tās vēsturē ir vainagojušās, piemēram, ar cilvēktiesību jomas evolūciju, kas ir saistīta ar tiesību piešķiršanu sievietēm politiskajos un citos dzīves jautājumos. Viņa sacīja: “Es ceru, ka šīs diskusijas turpināsies par to, ko nozīmē cilvēciskās vērtības, ko nozīmē tiesības, ko nozīmē būt latvietim, kuram visas durvis ir vaļā politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras Eiropā.”
Kā pozitīvu ziņu prezidente uzsvēra to, ka Latvija savā izglītības jomā ir uzrādījusi ļoti augstvērtīgus rezultātus, un lasītprasmes jomā skolās Latvija atrodas piektajā vietā, taču viņa arī norādīja uz mūža izglītības lomu nākotnes Latvijas izglītībā un uz pārprofilēšanās iespējām. Viņa izteica cerību, ka nākotnē Latvija noturēs šo savu augsto lasītprasmes kvalitāti un vajadzību pēc tās, kā arī izvirzīsies vēl augstāk pasaulē šajā jomā.
Liela uzmanība diskusijas laikā ar auditoriju tika pievērsta augstāko mācību iestāžu lomai reģiona attīstībā. Prezidente uzsvēra, ka šajā ziņā universitāte ir viens no lielākajiem priekšnoteikumiem dzīves kvalitātes veidošanā reģionos, bet tas būs iespējams tikai tad, ja arvien ciešāka būs sadarbība starp reģionālajām augstākajām mācību iestādēm, pašvaldībām, privāto sektoru un nevalstiskajām organizācijām, kā arī centrālo valdību.
Prezidente vēlreiz uzsvēra arī to, ka ikvienam jaunietim ir jābūt tiesībām iegūt augstāko izglītību neatkarīgi no viņa ģimenes stāvokļa, sociālās izcelšanās un citām atšķirībām, uzsverot šeit gan valdības lomu kredītu izsniegšanas politikā, gan pašvaldību un privāto uzņēmēju sektoru iespējas.
Runājot par kopējo Eiropas izglītības telpu, prezidente uzsvēra, ka izglītības politika ir katras nacionālās valsts rokās un tikai no pašu aktivitātes lielā mērā ir atkarīgs tas, cik produktīvi izdodas veikt “daudzlīmeņu projektu”, kas nozīmē sadarbību ar citām Eiropas augstskolām, Eiropas finansu resursu iegūšanu u.c.
Diskusijas laikā arī tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt augstu kvalitāti reģionālajās augstskolās un domāt par radošu pieeju šīs kvalitātes saglabāšanā un doktorantu piesaistē.