Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Leidenes Universitātē Nīderlandē uzrunāja Viņas Majestāti Nīderlandes karalieni Beatriksi, akadēmiskās aprindas un studentus, uzsverot Leidenes Universitātes nozīmi Eiropas un pasaules akadēmiskajās aprindās.
Prezidente izmantoja šo iespēju, lai runātu par Eiropas vēsturi, par vērtībām, uz kurām tika būvēta Eiropas Savienība (ES) pēc Otrā pasaules kara sabrukuma un lai detalizēti pievērstos tam, ko Otrā pasaules kara beigas nozīmēja Baltijas valstīm un ko daļai Eiropas. Runā viņa uzsvēra, ka pēc nacisma sagrāves daļa Eiropas atguva brīvību un iespējas demokrātiskai attīstībai un uzplaukuma, tomēr Baltijas valstis palika aiz dzelzs priekškara un vēl piecus gadu desmitus pavadīja nebrīvē. Prezidente nosodīja abu totalitāro režīmu – Hitlera un Staļina – darbību. Un uzsvēra, ka viņa būs Maskavā, lai kopā ar citām pasaules valstīm atzīmētu nacisma sagrāves 60.gadadienu, bet arī izmantos šo iespēju, lai vēlreiz uzsvērtu visai pasaulei, ka Otrais pasaules karš bija cilvēces lielākais konflikts un tas radās diviem totalitāriem režīmiem dalot varu Eiropā.
Prezidente pauda pārliecību, ka visu demokrātisko valstu pienākums ir aicināt Krieviju nosodīt noziegumus, ko totalitārais režīms pastrādājis uz viņu pašu zemes un kaimiņvalstīs komunisma vārdā padomju laikā. V.Vīķe-Freiberga aicināja arī Krieviju objektīvi un atklāti jāuzlūko savas vēstures lappuses, tāpat kā Vācija ir pievērsusies savu sarežģīto vēstures lappušu atvēršanai un kā Latvija to ir darījusi kopš neatkarības atgūšanas.
Latvijas prezidente pauda pārliecību, ka 21.gadsimta Eiropa atgūs savus kultūras un ētikas etalonus un valstis spēs stiprināt brālības sajūtu un Eiropas identitāti. Viņa atzīmēja, ja mēs tā darītu tad paplašinātā 21.gadsimta Eiropa kļūs par citādu Eiropu par tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt.