Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien uzrunāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, turpinot sarunas ar sabiedrību par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem.
Valsts prezidente pauda pārliecību, ka nesaskata Latvijai citu iespēju, kā iestāties ES, jo citādi Latvijas attīstība tiktu ievērojami bremzēta. Viņa atzīmēja, ka “pat tad, ja mēs nepiedalītos Eiropas lēmumu pieņemšanā, šie lēmumi mūs ietekmēs”.
Runājot par septembrī gaidāmo referendumu par valsts dalību ES, prezidente aicināja arodbiedrību pārstāvjus “nestāvēt malā lēmumā, kas Latvijai ir būtisks.”
Valsts prezidente skaidroja situāciju, kādā bija Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas brīdī, “kad pensiju fondi bija tukši un valsts darbību faktiski sāka nevis no nulles, bet no mīnusiem”.
Tika runāts par konkurenci ES ietvaros. Prezidente uzsvēra, ka “jebkuram uzņēmumam, kas nodarbina cilvēkus, ir jābūt konkurētspējīgam.” Ikvienam cilvēkam jābūt drošam, ka viņš saņems vecuma pensiju, veselības aprūpi un ir jābūt drošības tīkliem gadījumam, ja cilvēks tiek atlaists no darba, un šādi drošības tīkli ir jāveido valstij, arodbiedrībām, firmām, sacīja V.Vīķe-Freiberga, norādot, ka ES darbiniekam regulāri būs jāsaņem alga un gan darba devējam, gan darba ņēmējam būs jāmaksā nodokļi.
Tas, ko Latvija var piedāvāt nākamo desmit gadu laikā Eiropai un pasaulei, ir pievilcīgs darba spēks. Prezidente atzina, ka “Latvijas strādnieks nebaidās no darba, viņam ir pieredze un viņš prot savu amatu. Latvijas strādnieki spēj konkurēt ar jebkuru citu.”
Prezidente pauda cerību, ka pēc iespējas īsākā laikā izdosies līdzsvarot algu un dzīves dārdzību.
V.Vīķe-Freiberga arī akcentēja mazo un vidējo uzņēmumu lomu Latvijā, atzīstot, ka viņi ir tie, kas dod impulsu attīstībai reģionos.
Prezidente runāja arī par ēnu ekonomikas postošo ietekmi, par kuras īstenajiem iespējams tikai minēt, jo visi aprēķini ir aptuveni. Ēnu ekonomika nozīmē negodīgu konkurenci, no kuras zaudētāji ir gan uzņēmēji, gan valsts, gan arī individuālie darba ņēmēji. Brīdī, kad strādnieks saņem algu vai daļu algas aploksnē, viņam šķiet, ka ir ieguvējs, tas izskatās izdevīgi arī darba devējam, bet darba devējs apzog valsti, darba devējs kaitē sev, jo nav neko iekrājis darba nespējas vai darba zaudēšanas brīdim, viņa sacīja.
Runājot par arodbiedrību lomu un nozīmi, prezidente uzsvēra, ka “darba ņēmējam arodbiedrības dod savu ruporu, ar kuru viņš var runāt lielākā un spēcīgākā balsī nekā katrs atsevišķi”. Prezidente aicināja arodbiedrības būt modrām un domāt plaši, lai nerastos tāda situācija kā šobrīd vairākās Rietumeiropas valstīs, kad arodbiedrību prasību izpildes prevalēšana pār darba devēju un valsts interesēm ir novedusi šīs valstis krīzes situācijā. Prezidente atzīmēja, ka ir jāskatās, lai valsts ar saviem produktiem var konkurēt pasaules tirgū, jo tikai tad iespējams visām pusēm būt apmierinātām un celt gan kopējo labklājību, gan katras iesaistītās puses pārticību. Arī Latvijā jārisina šis sociālā dialoga jautājums un jāveicina vispārējā sapratne.
Prezidente aicināja strādāt katram pēc labākās sirdsapziņas savā jomā, jo Latvijai būs jākonkurē ne tikai ar Eiropu, bet ar visu pasauli, un tas nav viegli, taču ir paveicams. Arodbiedrību vadībai ir gan iespēju, gan atbildības nasta plecos.
Arodbiedrību pārstāvji arī uzdeva jautājumus prezidentei, kas skar visdažādākās jomas – dzelzsceļu, tranzītu, dzimumu līdztiesību, Darba likuma aspektus, robežu šķērsošanu un citus jautājumus, kuros gaidāmas izmaiņas, valstij iestājoties ES.