Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien teica runu Francijas Senātā, kur to pirms tam darījuši Čehijas prezidents Vaclavs Havels un bijušais Vācijas kanclers Helmuts Kols.
Prezidente sacīja, ka viņa, esot pirmā Latvijas vadītāja, kas runā Senātā, ir aizkustināta par valstij izrādīto godu: “Tā ir zīme Latvijas un Francijas attiecību intensificēšanai, tā ir draudzības un atbalsta zīme.” Viņa runāja par Francijas klātbūtni Latvijā vairāku gadsimtu garumā, kas devusi iedvesmu gan brīvības centieniem, gan kultūras un sabiedriskajiem procesiem. Viņa uzsvēra Francijas nozīmīgo lomu Latvijas de iure atzīšanā, kā arī okupācijas fakta neatzīšanā: “Latvija mūžam būs pateicīga Francijai arī par to, ka tā nekad neatzina Latvijas piespiedu iekļaušanu PSRS.”
Runājot par jaunās Eiropas arhitektūras veidošanu, Valsts prezidente akcentēja Francijas kā intelektuālā virzītāja lomu un minēja Roberta Šūmaņa ieguldījumu jaunās Eiropas filozofijas pamatu veidošanā. V.Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka principi, kas veidojuši Francijas nāciju, joprojām ir svarīgi arī jaunajai Eiropai kopumā. Viņa minēja, ka brīvības, taisnīguma un savstarpējās solidaritātes principi ir tie, kas veidos jauno Eiropu, kas palīdzēs tai saglabāt nopietna un svarīga spēlētāja lomu globalizētajā pasaulē. Runājot par ES un tās paplašināšanās procesu, prezidente uzsvēra: “ES un NATO galotņu sanāksmes Kopenhāgenā un Prāgā š.g. noslēgumā ir iespēja pilnībā labot vēstures kļūdas, tā ir iespēja dzēst traģiskā 20.gadsimta vēstures sekas, kas tik ilgi šķīra dažādas Eiropas nācijas vienu no otras, un Latvijai kā ES un NATO kandidātvalstij tas būtu vēsturisks brīdis, iesākot jaunu posmu valsts attīstībā.”
Prezidente runāja arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskarsies Eiropa šodienas globalizētajā pasaulē. Viņa uzsvēra, ka tikai kopīgiem spēkiem ir risināmas tādas problēmas pasaulē, kā dažāda veida noziedzība, narkotiku izplatība, slimības un terorisms: “Alternatīvas mums nav, tikai kopīgiem spēkiem mēs varam cīnīties ar noziegumiem pasaulē.”
Runājot par jauno drošības situāciju pasaulē, prezidente pauda pārliecību, ka Latvija un citas kandidātvalstis ir spējīgas un jau dod reālu ieguldījumu drošības un stabilitātes vairošanā pasaulē, kā piemēru viņa minēja Latvijas augsti novērtēto dalību starptautiskajās miera misijās. Viņa arī runāja par Eiropas drošības spēku un NATO tālākās savstarpējās sadarbības nepieciešamību un neizbēgamību.
Runājot par institucionālajām reformām jaunajā Eiropā, prezidente uzsvēra, ka šobrīd Eiropa saskaras ar vienu no ambiciozākajiem reformu un attīstības plāniem tās vēsturē. Viņa pauda cerību, ka Eiropa spēs tikt galā ar dažu problēmu atrisināšanu, lai panāktu spēku, ko starptautiskajā arēnā dotu apvienotā Eiropa. Viņa minēja kā nozīmīgas arī debates, kas šobrīd noris iesaistoties arī kandidātvalstīm. Prezidente augstu novērtēja iespēju, ka arī Latvija šobrīd jau piedalās kopā ar citām Eiropas valstīm debatēs par jaunās Eiropas nākotni. Noslēgumā prezidente sacīja, ka “mēs neesam nokrituši no mēness, mēs, protams, ilgi esam bijuši šķirti viens no otra, bet mēs esam vienas un tās pašas vēstures, vienas un tās pašas kultūras – Eiropas vēstures, Eiropas kultūras daļa. Latvieši un citas nācijas nekad nav pametušas Eiropu, mēs vienmēr esam bijuši un esam joprojām. Eiropa ir mūsu kopējā dzimtene, tā gaida mūs visus, lai kopīgi veidotu mūsu nākotni.”