Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, Jūsu ekselences, dāmas un kungi!
Man ir gods būt klāt šajā īpašajā notikumā, kas liecina par mūsu valsts integrācijas politikas iedzīvināšanu ikdienas realitātē. Latvija, atgūstot savu neatkarību, mantoja situāciju, kas bija izveidojusies pēdējā pusgadsimta laikā kā II Pasaules kara, okupācijas un padomju varas sekas. Tas bija izejas punkts, ar kuru atsākās jaunās neatkarīgās valsts darbība. Latvija atradās ļoti neparastā demogrāfiskā situācijā, kur pamatiedzīvotāju – latviešu un lībiešu - skaits bija dramatiski samazinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms II pasaules kara, bet starplaikā Latvijā bija ieplūduši lielā skaitā krievu un citu tautību krieviski runājošo tautas masas.
Šī situācija ir tas dotums, ar kuru Latvijai tagad ir jādzīvo. Dažkārt tas tiek uztverts kā liela traģēdija, kā kaut kas tāds, kas uzliek smagu nastu un grūtības. Šī situācija arī ir tikusi izmantota demogoģiskiem mēģinājumiem Latviju nostādīt sliktā gaismā. Es uzskatu, ka mēs varam iziet no saviem dotumiem, no savas situācijas ar pavisam citādu redzējumu un raudzīties uz savu zemi un tās iedzīvotājiem kā mūsu zelta fondu, mūsu bagātību un dabas resursus, jo visi, kas dzīvo Latvijā, katrs atsevišķs individs, kas dzīvo uz šīs zemes, pieder pie mūsu resursiem un bagātības.
Daudzveidība, kas valda starp mūsu iedzīvotājiem, nav jāuztver kā nasta, grūtības, ko tas rada, bet patiesībā kā liela bagātība, jo katrai tautai, katrai kopienai, katram kultūras mantojumam ir sava unikāla vērtība, savs dziļums, savs skaistums un plašums, un, galvenokārt, neatkārtojamība. Katra tauta un kultūra ir krāšņa, pievilcīga un unikāla, un šīs atšķirības nedrīkst, nevar un tām nav vajadzīgs būt par nesaskaņu cēloni starp mums, jo, demokrātiskā sabiedrībā dzīvojot, galvenais mērķis ir veidot tādu vidi, kur katram atsevišķam cilvēkam ir iespējams baudīt cilvēcisko cieņu un dzīves apstākļus, iespējas un izdevības izaugt, pilnveidoties, attīstīties un piedalīties savas sabiedrības veidošanā.
Mēs dzīvojam kopā vienā vietā un laikā, - tā ir mūsu liktens nolemtība. Bet, kādu mēs veidojam šo laiku un telpu, tas lielā mērā ir mūsu pašu rokās. Mums ir izdevīgi veidot savu vidi tādu, kur mēs savstarpēji viens otru bagātinām, savstarpēji viens otru atbalstām, kur viens otru cienām. Mums ir iespējams veidot tādu vidi, kurā mēs varam sastrādāties un saskaņot savas vēlmes un viedokļus. Nekad jau nebūs visiem vienādi uzskati un domas, izšķirošais nav ne tautība, ne valoda, ne reliģija, ne kas cits. Cilvēki pēc savas dabas katrs ir citāds un atšķirīgs, dažādos jautājumos viņiem var būt dažādas domas, un tā nav pati par sevi problēma. Tas ir izaicinājums, izdevība, kopā saliekot prātus un viedokļus, nākt pie interesantākiem, labākiem, radošākiem atrisinājumiem tām problēmām, ar kurām mēs saskaramies, tām praktiskām lietām, kuras mums ir jārisina.
Es apsveicu Ventspils domi par iniciatīvu šajā integrācijas jautājumā, un es novēlu visiem ventspilniekiem un apkārtnes ļaudīm labas sekmes šīs programmas īstenošanā. Jums ir izdevība parādīt, ka mēs Latvijā spējam arī lielas lietas, spējam labas lietas, un ka varam kalpot citiem par paraugu. Mēs esam gatavi raudzīties uz citiem, mācīties no viņu pieredzes, censties neatkārtot viņu kļūdas, bet es domāju, ka mums ir arī unikālas iespējas radīt kaut ko savdabīgu, vērtību, ar kuru mēs varam lepoties citu priekšā. Varbūt, šīs Ventspils projekts varētu kļūt par vienu no tādiem, par kuru interesēsies citās pasaules malās, kā šādi jautājumi tiek risināti. Es novēlu, lai jums tas izdodas. Lai jums labas sekmes!