Jūsu Ekselences,
Cienījamās dāmas un kungi,
Man ir liels prieks un gods piedalīties šajā Eiropas Savienības- Latīnamerikas un Karību reģiona galotņu tikšanās. Vēlos paust atzinību Austrijas Valdībai par šī foruma rīkošanu, ka arī par neatlaidīgiem centieniem virzīt uz priekšu pirms diviem gadiem Guadalahārā, Meksikā apstiprināto rīcības programmu.
Esmu ļoti gandarīta, ka demokrātijas un cilvēktiesību tēma ieņem pašu pirmo vietu mūsu dienaskārtībā. Tas pelnīti, jo demokrātiskas institūcijas, likuma vara un konsekventa cilvēktiesību ievērošana nodrošina labu pārvaldību, kam ir izšķiroša nozīme, lai gūtu panākumus tādas visiem svarīgās jomās kā ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, cīņa pret nabadzību, sociālu nevienlīdzību un sociālo izstumtību.Eiropas Savienības, Latīnamerikas un Karību reģiona valstu sadarbībai demokratizācijas un cilvēktiesību jomā, manuprāt, ir lieliskas attīstības perspektīvas. Mūs saista senas vēsturiskas un kultūras saites, kā arī kopēja izpratne par vērtībām. Tas dod iespēju aktīvāk nekā līdz šim sadarboties, stiprinot demokrātiskas institūcijas un vairojot respektu pret cilvēktiesībām.
Latvija prot novērtēt, ko nozīmē demokrātija un cilvēktiesības. 1940. gadā tā zaudēja savu neatkarību un tika iekļauta tirāniskā impērijā. 1991. gadā, atgūstot neatkarību, par svarīgu uzdevumu mēs izvirzījām demokrātijas atjaunošanu un atgriešanos Eiropā. Lai to panāktu, bija jāveic grūtas politiskas un ekonomiskas reformas. Tas prasīja gan nepopulārus lēmumus no politiķiem, gan sapratni un pacietību no mūsu iedzīvotājiem. 1995. gadā mūsu IKP, salīdzinot ar 1991. gadu bija krities teju vai uz pusi, kas liecina, ka bijām patiesi lielās grūtībās. Taču mēs tās pārdzīvojām.
Tagad ir labi redzams, kādus rezultātus spēj dot konsekventi realizētas reformas. Šodien, tikai 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, Latvija ir valsts ar visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Pērn mūsu IeKP pieaugums pārsniedza 10% un prognozes apliecina, ka veselīgs pieaugums saglabāsies arī turpmākajos gados. Latvija ir sasniegusi divus svarīgus ārpolitiskos mērķus, 2004. gadā kļūstot par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, kas vienlaikus ir apliecinājums mūsu demokrātijas briedumam.
Mēs esam izdzīvojuši reformu pieredzi, mums ir labi saprotamas reformu grūtības, un esam sākuši plūkt to augļus. Mēs esam gatavi dalīties savā pieredzē, esot stingri pārliecināti , ka reformas ir vienīgais drošais ceļš uz labklājību, drošību un stabilitāti.
Dāmas un kungi,
Mēs visi tiecamies pēc taisnīgas starptautiskas kārtības, kas balstīta tiesiskās valstīs. Mēs visi vēlamies risināt tādas pasaules problēmas, kā jauni drošības apdraudējumi, ekonomiskās attīstības nevienmērība, nabadzība un apkārtējās vides degradācija.
Nozīmīga loma šo mērķu sasniegšanā ir ANO. Biju gandarīta, ka pagājušogad kā ANO Ģenerālsekretāra īpašā sūtne reformu jautājumos varēju aktīvi strādāt, lai veicinātu organizācijas attīstību. Tagad mums kopīgi jāstrādā, lai ANO samitā pagājušogad septembrī pieņemtie lēmumi par reformām tiktu arī īstenoti. Cilvēktiesību padomes izveidošana ir svarīgs solis ANO samita lēmumu izpildē un, cerams, dos nepieciešamo dinamiku turpināt kritiski nepieciešamo organizācijas reformu procesu. Ir panākts apsveicams progress līdz šim, taču nedrīkst apstāties.
ES, Latīņamerikas un Karību valstīm kopīgi jāstrādā, lai nupat (9.maijā) ievēlētā Cilvēktiesību Padome (CTP) būtu efektīva un ticama cilvēktiesību veicinātāja. Esam gandarīti, ka ANO dalībvalstis ir atbildīgi piegājušas pienākumam stiprināt ANO darbu cilvēktiesību jomā un Padomē ievēlējušas valstis, kas veicinās cilvēktiesību ievērošanu pasaulē. Tomēr ceram, ka jaunizveidotā CTP stiprinās ANO cilvēktiesību (CT) sistēmu un CT instrumentus, liekot īpašu uzsvaru uz savstarpēju dialogu, sadarbību un atbalstu cilvēktiesību kapacitātes celšanā, kā rezultātā reāli varētu tikt uzlabota cilvēktiesību situācija pasaulē.
ES, Latīņamerikas un Karību valstu līdzšinējā sadarbība ANO ietvaros cilvēktiesību jomā ir bijusi cieši saistīta ar bērnu tiesībām. Arī nākotnē, ņemot vērā reģionu ieinteresētību bērnu tiesību jautājumu risināšanā un šī jautājuma neapšaubāmais svarīgums ikvienā pasaules reģionā, sadarbība šajā jomā jāturpina.
Mūsu valstīm ir daudz kopēju vērtību, ieskaitot uzticība demokrātijai un sociālajai solidaritātei. Mūsu kopējie mērķi ir miers, stabilitāte un labklājība.Tādi samiti, kāds šodien norit Vīnē sniedz vērtīgas atziņas un ceru, ka tā rezultātā tiks veikti nozīmīgi, kopīgi pasākumi šo mērķu sasniegšanā.