Dāmas un kungi!
Priecājos, ka jums bija iespējams atnākt uz pili, lai piedalītos šajās sarunās par jautājumu, kas varbūt nav šobrīd tik aktuāls, bet kas par tādu varētu kļūt, ja mēs jau laicīgi nesāksim par to runāt. Tas ir jautājums par mūsu konstitucionālo gatavību mūsu ārpolitikas mērķim - iestāšanos Eiropas Savienībā.
Kādi ir tie priekšnosacījumi un prasības, ko mums uzliek šī vēlme, mūsu mērķis? Cik konstitucionāli gatavi mēs esam tam brīdim, kad būtu noslēgušās visas mūsu sarunu sadaļas un sācies ratifikācijas process. Tas būs process, kas pats par sevi varētu ņemt gadu, pusotru, divus no Eiropas puses. Paliek jautājums, kam ir jānotiek no Latvijas puses, lai mēs tiešām būtu gatavi.
Te jāsaka, ka Latvija savā līdzšinējā gaitā ir izteikusies visai ambiciozi par savām vēlmēm un cerībām. Es pati kā prezidente visās tikšanās reizēs ar ārvalstu amatpersonām, investoriem un biznesmeņiem esmu uzsvērusi, ka mēs esam uz ātrā skrejceļa un vēlamies tikt uz priekšu pēc iespējas ātrāk. Šajā sakarā ir mazliet skumji, redzot, ka daža zeme, kurai tika atvērtas piecas sadaļas, tās ir sekmīgi arī aizvērusi, turpretī mēs ar savām ambīcijām un vēlmi kustēties tik milzīgi ātri beigu beigās izskatāmies mazliet vārgulīgi, no mums piedāvātām astoņām sadaļām nespēdami aizvērt vairāk nekā piecas. Es domāju, ka no sabiedrisko attiecību viedokļa šis fakts mūs nenostāda spīdošā gaismā. Tātad te ir redzams, ka mūsu virzība nedrīkst palikt tikai deklaratīvā līmenī. Mums ir jāspēj ne tikai verbāli dot apliecinājumus par savu apņemšanos un vēlēšanos kļūt par nākamiem Eiropas tīģeriem, bet arī reāli jāparāda, ka esam kaut ko paveikuši.
Kad pienāks tā laimīgā diena, kad, cerams, šīs sarunas mums būs sekmīgi noslēgušās, tad priekšā vēl stāv apstiprinājuma jautājums: vai mums būs nepieciešams tautas nobalsojums, un, ja tā, kā tas ir konstitucionāli iespējams mūsu pašreizējās Satversmes ietvaros? Vai tāda nobalsošana vispār ir iespējama? Kas notiks, kad mēs, pievienojoties Eiropas Savienībai, deleģēsim daļu no savas suverenitātes šai augstākai instancei, un kā tas saskanēs ar Satversmes pirmo un otro pantu?
Šie ir būtiski jautājumi, un pie to risināšanas mums ir jāķeras klāt laicīgi. Tamdēļ man šķiet, ka šī ir lieliska izdevība. Paldies visiem, kas ar savu kompetenci šeit būs spējīgi piedalīties sarunās un nodot stafeti tālāk, lai notiktu kaut kas arī nākošajā solī. Paldies jums, ka atnācāt, un es ceru uz auglīgu pēcpusdienu.