Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess gandarījums izmantot uzaicinājumu piedalīties Britu padomes kārtējā konferencē “Daudzveidība kā vienotas Eiropas pamats”. Vēlos pateikties Britu padomei par to, ka pēc iepriekšējām analoģiskām konferencēm Prāgā, šoreiz tā notiek Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Rīga, kas nākamgad svinīgi atzīmēs savas dibināšanas 800 gadadienu, jau kopš seniem laikiem ir pazīstama kā multietniska pilsēta. Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums – svarīgu Dienvidu-Ziemeļu, Rietumu-Austrumu tirdzniecības ceļu krustcelēs ir noteicis šo īpatnību.
Manu vārdu apstiprinājumu Jums nav tālu jāmeklē. Šovakar mēs esam pulcējušies nesen atjaunotajā Melngalvju namā. Nams tika būvēts kā pulcēšanās vieta svešzemju neprecētajiem tirgotājiem, kuri Rīgu bija atzinuši par izdevīgu tirgošanās vietu. Nams gan 2.Pasaules kara laikā tika nopostīts, bet nu ir atjaunots un ir simbols Latvijas vēlmei atdzimt kulturāli un etniski daudzveidīgajā Eiropā.
Etniskā daudzveidība, spēja sadzīvot kopā un strādāt kopējam mērķim, savstarpēja cieņa un tolerance mūsu valstī nav jauni un nepazīstami jēdzieni. Mūsu cilvēki daudzās paaudzēs ir bijuši ar tiem pazīstami. Tā ir mūsu priekšrocība, Latvijai kļūstot par daļu no demokrātiskās un vienotās Eiropas. Mūsu rīcībā ir liela un unikāla pieredze, kuru savā ikdienas darbā nepārtraukti vairojam un, ar kuru esam gatavi dalīties, iekļaujoties Eiropas un transatlantiskās sadarbības struktūrās.
No paaudzes paaudzē nodotā pieredze un Latvijas skaidrā, saprotamā un Eiropeiskā etnisko minoritāšu politika mums palīdz tikt galā ar padomju okupācijas izraisītajām negatīvajām sekām. Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka, savā etnisko minoritāšu politikā Latvija stingri vadās un vadīsies balstoties uz Eiropā pieņemtiem principiem. Pie tam mēs ne tikai mācamies no labākajiem Eiropas piemēriem. Mēs rādām labu piemēru arī citiem. Pirms diviem gadiem Latvijā tika pieņemts Izglītības likums, kas nosaka juridisko pamatu etnisko minoritāšu izglītībai mūsu valstī. Ikvienai etniskai minoritātei Latvijā ir iespējams iegūt uz to kultūras pamata balstītu izglītību, vienlaikus integrējoties mūsu valsts sabiedrībā. Paralēli latviešu skolām Latvijas valsts finansē vēl 8 nacionālo minoritāšu skolas.
Arvien lielāks skaits pēc 2.Pasaules kara Latvijā iebraukušo cilvēku sevi saista ar Latviju un Latvijas valsti. Pastāvīgi pieaug to nelatviešu vecāku skaits, kuri savus bērnus sūta skolās ar apmācību Valsts valodā. Tas paver lielākas iespējas studijām universitātēs, kā arī palielina konkurences iespējas darba tirgū.
Svešvalodu zināšanas un cilvēku elastīgums ir kvalitātes, kuras nepieciešamas Latvijai integrējoties Eiropas savienībā. Tās ir nepieciešamas mūsu valstij meklējot savu vietu globalizācijas radītas sadarbības ietvaros.
Sekmīgi norit sabiedrības integrācijas process. ES uzsveru – integrācijas un nevis asimilācijas. Pagājušā gada beigās Latvijas valdība pieņēma sabiedrības integrācijas koncepciju. Šobrīd noris darbs pie vairāk kā 100 konkrētu projektu izstrādes, lai galarezultātā mēs Latvijā būtu radījuši saliedētu pilsonisku sabiedrību. Sabiedrību, kas būs analoģiska tai, kura pastāv Rietumu demokrātijās.
1999.gada decembrī, balstoties uz manām iebildēm, tika pieņemts Valsts valodas likums. Likums ļaus nostiprināt latviešu valodas, kā vienīgās Valsts valodas lietošanu. Vienlaikus tas atbilst visaugstākajiem Eiropas standartiem un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Vairāk kā pusgadsimtu ilgās padomju okupācijas rezultātā mūsu valstī nonāca daudzi tūkstoši cilvēku, kuri nepazina vietējo situāciju, vietējās tradīcijas un neprata mūsu valodu. Atgūstot neatkarību Latvijas valsts tiem nepagrieza muguru. Gluži otrādi. Mēs esam tiem snieguši draudzīgu roku, aicinot integrēties mūsu valstī un savu nākotni saistīt ar Latvijas nākotni. Šī ir pieeja, kas ir raksturīga arī vienotās Eiropas koncepcijai.
Domāju, ka šie piemēri lieliski ilustrē to, ka Latvija jau šodien ir gatava uzņemties saistības, kuras ikvienai Eiropas valstij izvirza vienotas un etniski daudzveidīgas Eiropas ideja.
Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi!
Noslēdzot savu īso uzrunu, novēlu jums veiksmīgas diskusijas rītdienas konferencē!
Eiropa vēl nav vienota un Eiropa vēl nav nedalīta. Tomēr tāda tā kļūs, ja Eiropā notiekošais būs saskaņā ar Eiropas valstu sabiedrisko domu. Britu padomes rīkotā konference ir solis pareizajā virzienā. Vienlaikus atcerēsimies to, ka Eiropai, kuru veidojam, nedrīkst pastāvēt dubultstandarti. To akcepts noved pie visatļautības sajūtas un neizpratnes, kas veicina rasu naidu un ksenofobiju. Dubultstandarti atgrūž Eiropas tautas. Lai jums sekmīga šī konference!