Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa vakariņās par godu Portugāles Republikas prezidenta valsts vizītei Latvijā 2003.gada 14.maijs
Augsti godātais Prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Maria Žozē Rittas kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Portugāles Prezidentu Žoržu Sampaiju un viņa dzīvesbiedri Mariu Žozē Rittu! Man ir prieks, ka mums jau ir bijusi jauka izdevība iepazīties Austrijā, Zalcburgas festivāla laikā. Ir liels gandarījums, ka šī ir pirmā Portugāles prezidenta valsts vizīte Latvijā, un es to uztveru kā laba drauga un patiesas cieņas apliecinājumu, kā arī vēlmi veidot vēl noturīgākas saites starp mūsu valstīm un tautām.
Portugāle ir viena no vecākajām Eiropas nācijvalstīm, lepna par savas tautas senajām tradīcijām un pasaules mēroga kultūras mantojumu. Portugāles uzticība šīm vērtībām un Portugāles vēstures ritējums ir ļāvis tai izprast Latvijas likteņgaitas.
Var uzskatīt, ka Latvijas un Portugāles attiecības sniedzas vairāku gadsimtu dziļumā. Kopš 17.gadsimta mūs ir tuvinājuši tirdzniecības ceļi. 1648. gadā noslēgtais Tirdzniecības līgums starp Kurzemes hercogisti un Portugāli gūst savu turpinājumu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atzīšanas 1921.gadā, kad 1929.gadā tika parakstīta Latvijas un Portugāles tirdzniecības un kuģniecības pagaidu vienošanās. Otrā pasaules kara krustugunīs Portugāle bija to valstu saimē, kuras neatzina Padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS. Vēlos atgādināt, ka Latvijas tauta vienmēr ir novērtējusi šo nostāju.
Prezidenta kungs,
Eiropas spēks ir dažādībā. Eiropas īpatnība ir tās idejas, kas sniegušās pāri apgabaliem, karalistēm, impērijām, idejas, kas meklē vienmēr jaunu, oriģinālu atbildi mūžīgiem jautājumiem. Katra tās valsts un tauta ir neizsmeļams bagātības, izdomas un talantu avots. Mūsu – Eiropas tautu – līdzības un atšķirības ir tās, kas veido Eiropas tēlu. Šodien gan Latvija, gan Portugāle katra savā Eiropas malā ir jaunas nākotnes priekšā: mēs katra nākam ar savu valodu, savu identitāti, ar savām parašām, ar saviem vaibstiem, un katrs mēs vēlamies tos nākotnē arī paturēt. Tomēr mūs visus vieno tie kultūras elementi, kas Eiropas tautām kopīgi pasaules kontekstā.
Gan portugāļi, gan latvieši kopj savas senās tradīcijas. Latvijā ir daudz skaistu kultūras festivālu, par šīs vasaras lielāko dziesmoto notikumu kļūs Dziesmu un deju svētki, kuri dziesmās vienos ap 30 tūkstošu dalībnieku no visas Latvijas. Šogad notiks arī starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Man pašai ir bijusi izdevība iepazīties ar portugāļu kultūras bagātību vairākos vasaras festivālos Portugālē, un es patiesi apbrīnoju Jūsu folkloras daudzveidību un krāšņumu.
Latvija tāpat kā Portugāle apzinās daudzpusīgo cilvēku savstarpējo kontaktu prioritāro nozīmi, kas, savukārt, veicina sadarbības attīstību un nostiprina savstarpējo uzticību un zināšanas vienam par otru. Ar gandarījumu vēlos pieminēt mūsu valstu abpusējo sadarbību un ieguldījumu Eiropas valstu kultūru iepazīšanā 2001.gadā, ko devušas Rīga un Porto kā Eiropas kultūras galvaspilsētas.
2002.gada pavasarī Porto tika rīkotas Rīgas Dienas. To ietvaros Porto Universitātē tika atklāta profesora Jāņa Krastiņa izstāde “Rīgas jūgendstila arhitektūra”. Savukārt, Latvijas publikai ir bijusi iespēja iepazīties ar portugāļu mākslinieka Francišku Laranžu darbu izstādi. Īpašas pieminēšanas vērta ir ar Gulbenkiana fonda un Kamoiša institūta atbalstu izdotā Leona Brieža sagatavotā un tulkotā portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija divās valodās.
Apzinoties valodas kā svarīga kultūras nesēja, saziņas līdzekļa un identitātes elementa nozīmi, apsveicams ir arī fakts, ka Latvijas Universitātē pirms diviem gadiem tika uzsākta portugāļu valodas apmācība. Izmantojot šo iespēju, gribu paust savu patieso gandarījumu, ka Portugāles un Latvijas sadarbība jo īpaši aktīva un veiksmīga ir kultūras jomā, jo tieši kultūra un māksla ir civilizācijas augstākie sasniegumi, kas pārdzīvo sava laika politiķus un tautas.
Varam būt gandarīti, ka attīstās arī Latvijas un Portugāles ekonomiskās partnerattiecības, kuras, izmantojot abu valstu potenciālu, nākotnē vēlamies padziļināt un pilnveidot. Priecājamies, ka vizītē Latvijā, Jūs, prezidenta kungs, esat ieradies kopā ar tik plašu Portugāles uzņēmēju delegāciju. Esmu pārliecināta, ka šodien notikušais Biznesa forums būs sekmīgs impulss mūsu valstu tirdzniecisko kontaktu aktivizēšanā un abpusējas intereses veicināšanā.
Latvijas un Portugāles attiecības jo īpaši veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas eiro-atlantiskajās organizācijās. ES ietvaros samazinās ģeogrāfiskā attāluma nozīme starp valstīm. Tās kļūst par ieinteresētiem partneriem un sabiedrotajiem. Savukārt dalība NATO gan Portugālei, gan Latvijai nozīmē savstarpēju uzticību un uzticamību, savstarpēju gatavību palīdzēt, kā arī aizstāvēt mūsu kopīgās vērtības un ideālus.
Jau tagad mūsu valstīm par svarīgākajiem ES nākotnes jautājumiem Konventā ir līdzīgs viedoklis un pozīcijas - gan Latvija, gan Portugāle paplašināto Eiropas Savienību redz kā stipru nacionālo valstu savienību. Uzskatām, ka jāstiprina Eiropas Komisijas loma ārpolitikā, kas veicinās Eiropas Savienības kopējo interešu īstenošanas iespējas.
Prezidenta kungs!
Jūs esat dedzīgs cilvēktiesību, humāno un demokrātisko vērtību aizstāvis, tām piešķirot arī konkrētus politiskus ideālus: ne tikai brīvību un vienlīdzību, bet arī tolerantu pilsonisko sabiedrību kopumā. Jūsu prezidentūru centieni uzsvērt nepieciešamību Eiropu pietuvināt tās tautām šobrīd – Eiropas Savienības paplašināšanās priekšvakarā - iegūst īpašu aktualitāti. Vēlos atzīt, ka Latvijas tauta, ņemot vērā savu vēsturisko pieredzi, augstu vērtē Jūsu paustās humānisma idejas un apzinās šo vērtību cenu.
Ekselences, dāmas un kungi!
Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Portugāles tautu sadarbība, balstīta uz kopēju skatu nākotnē, turpināsies attīstīties daudz straujāk un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai. Man ir liels prieks sveikt viesus no valsts, ar kuru mūs vieno kopīgi ideāli, vērtības un Eiropas nākotnes redzējums.
Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga vārdā novēlēt Jums, Prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Portugāles Republikas vārdā. Vēlos uzsaukt šo tostu Jums, Prezidenta kungs un Jums, prezidenta kundze! Par Latvijas un Portugāles ciešāku sadarbību mūsu tautu un nākotnes Eiropas vārdā!