Vaira Vīķe-Freiberga

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas tosts vakariņās, kas sniegtas par godu Turcijas Valsts prezidentam Ahmetam Nedždetam Sezeram

Rīgā, 2002. gada 15. aprīlī

 

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

 

Man ir patiess prieks un liels gods Jūs un Jūsu delegāciju sveikt Latvijā!

 

Turcijas valsts vizīte Latvijā ir apliecinājums abu valstu labajām attiecībām un likumsakarīgs rezultāts pastāvīgi augošajai sadarbībai starp mūsu valstīm.

 

Latvijas un Turcijas valstiskā sadarbība aizsākās jau 1920. gados, kad pēc Pirmā pasaules kara satricinājumiem gan Latvijas valsts, gan jaunā Turcijas Republika bija izcīnījušas savu neatkarību ar ieročiem rokās. Toreiz brīvības cīņās īstenotās tautu pašnoteikšanās tiesības lika pamatus jaunas demokrātiskas Eiropas celtniecībai. Esam pateicīgi arī par to, ka Turcija bija starp tāam valstīm, kas neatzina Latvijas varmācīgo iekļaušanu Padomju Savienībā Otrā pasaules kara laikā.

 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā abu valstu attiecībās tika pāršķirta jauna lappuse. Ir iedibināts aktīvs politiskais dialogs, par ko liecina savstarpējo vizīšu intensitāte.  Esam izveidojuši labu līgumtiesisko attiecību bāzi, attīstās ekonomiskā sadarbība, savstarpējie kontakti kultūras un aizsardzības jomā. Kā piemērus varu minēt Latvijas armijas virsnieku mācības Turcijā un Latvijas jauniešu aktīvo interesi par turku valodu un kultūru, apgūstot to Latvijas Universitātē. Tas apliecina mūsu valstu patiesi draudzīgās partnerattiecības, kas lieliski papildina sadarbības saites un tradīcijas Eiropā.

 

Traģiskie notikumi pērn ASV ir apliecinājuši, ka mūsdienu globalizētajā pasaulē neviena, pat visspēcīgākā valsts vairs nevar pastāvēt un sekmīgi attīstīties tikai viena pati. Aktīva savstarpējā sadarbība ir nākotnes atslēga. Šodien starpvalstu sadarbība starp tuvākiem un tālākiem kaimiņiem veido plašāku reģionālo sadarbību. Pārcietusi Otrā pasaules kara postu un Aukstā kara sašķeltību, tieši Eiropa ir kļuvusi par sekmīgas tautu sadarbības paraugu visai pasaulei. Jau tagad vairākās pasaules daļās veidojas starpvalstu sadarbība, sekojot Eiropas reģionālisma modelim.

 

Sadarbība starp Eiropas valstīm īpaši strauji attīstījusies tieši pēdējā desmitgadē, noārdot agrākās Eiropu sadalošās līnijas. Protams, mēs nedrīkstam aizmirst pagātni, bet mums arī ir droši jāveras nākotnē un jāpieliek visi spēki labākas Eiropas veidošanā. Jau ir notikusi un turpināsies NATO paplašināšanās, un Latvija pamatoti cer uz to, ka, līdzās citām kandidātvalstīm, tiks uzaicināta dalībai Ziemeļatlantijas aliansē jau šā gada nogalē. Tādēļ vēlos atkārtot Latvijas pateicību arī par NATO dalībvalsts Turcijas atbalstu. NATO tālāka paplašināšanās ir vēsturiska iespēja, kas nozīmē drošības un stabilitātes vairošanu visā Eiropā.

 

Guvusi pieredzi sekmīgajā sadarbībā triju Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā, Latvija ir sasniegusi ievērojamu ekonomisko attīstību un gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti jau nākamajā tās paplašināšanās kārtā. Arī Turcija ir veikusi drošus un neatgriezeniskus soļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Latvija pilnībā atbalsta Turcijas pūles un centienus integrēties ES. Esam gandarīti, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process kļūst arvien dinamiskāks, ko apliecina kaut vai kandidātvalstu dalība līdzās dalībvalstīm diskusijā par Eiropas Savienības nākotni Eiropas Konventā. 

 

Esam pārliecināti, ka gan NATO, gan Eiropas Savienības paplašināšanās dinamika ļauj mums droši skatīties nākotnē uz vienotu un brīvu Eiropu. Tas tādēļ, ka gan NATO, gan Eiropas Savienību mēs nevaram uzlūkot vienīgi kā tradicionālās starptautiskās organizācijas. Eiropas Savienība un NATO ir Eiropas sadarbības un vienotības dzinējspēks.

 

Sadarbība mūsdienu Eiropā vairs nav sadarbība starp valstīm vien, bet aptver visas sabiedrības dzīves jomas. Eiropas kopības gars vairs nevar tikt pamatots vienīgi ar stratēģiskām aizsardzības vai ekonomiskajām tirgus interesēm. Šodien Eiropu vieno kas vairāk. Velkot paralēles ar nacionālu valsti, kuras sabiedrību vieno augstāka valsts ideja, nevis vienkāršas materiālas intereses, var teikt, ka ir izveidojusies mūs vienojoša Eiropas ideja. Ideja, kas ietver mums visiem kopīgās vērtības – demokrātiju, brīvību, mieru un savstarpējo cieņu un solidaritāti.

 

Eiropas un pasaules ilgtermiņa drošības interesēs ir šo vērtību aizsardzība un tālāka to attīstība. Jau tagad katra no mūsu valstīm sniedz savu ieguldījumu miera un stabilitātes gara izplatīšanā pasaulē. Mēs augstu novērtējam Turcijas ieguldījumu un stabilizējošo lomu Balkānu reģiona un Afganistānas atjaunošanā. Arī Latvija kopš 1996. gada piedalās NATO vadītajās miera operācijās Balkānos un ir iesaistījusies Centrālās Āzijas reģiona stabilizācijā.

 

Demokrātija, brīvība, savstarpējā cieņa un solidaritāte ir miera un stabilitātes atslēga pasaulei. Miers un stabilitāte starpvalstu attiecībās katram no mums kā indivīdam nozīmē mieru un drošību pašu mājās. Bet miers un drošība ir arī neatņemams priekšnoteikums arvien straujākai izaugsmei un lielākai labklājībai nākotnē.

 

Dāmas un kungi,

 

Man ir patiess prieks sveikt Latvijā viesus no valsts, ar kuru mūs vieno kopēji mērķi un nākotnes redzējums.

 

Atļaujiet man savā un mana vīra, profesora Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt Jums, Prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Turcijas Republikas nākotnes vārdā. Par vēl ciešāku Latvijas un Turcijas sadarbību! Par vienotu, drošu un pārtikušu Eiropu!