Valsts prezidentes uzruna Latvijas vēstniekiem
Rīgas pilī, 2002.gada 17.decembrī
Ekselences, dārgie kolēģi,
Man prieks Jūs sveikt Rīgas pilī tādā brīdī, kad Jūs esat sabraukuši no visas pasaules atkal dzimtenē, svētku priekšvakarā, un sveikt Jūs šeit visa nākamā gada un nākotnes gaidās.
Šis gads ir bijis unikāls mūsu vēsturē, skolas bērniem vēl ilgi šis gads būs jāpatur galvā. Tie panākumi, ko Latvija ir guvusi starptautiskajā arēnā, protams, ir ļoti ilgu pūliņu rezultāts. Šis darbs savās frontes līnijās ir noticis diplomātiskajā laukā. Tie lēmumi, kas tika pieņemti Prāgā un Kopenhāgenā, balstās uz katras organizācijas dalībvalstu politiskā lēmuma uzskatīt Latviju par pietiekami progresējušu, attīstītu un atbilstošu savas organizācijas prasībām – vai tā būtu NATO, vai ES. Lai to izvērtētu, mēs esam tikuši svērti, mērīti, sijāti un vētīti pēc dažādiem objektīviem kritērijiem, statistikām, bet beigu beigās tomēr ir ticis pieņemts politisks lēmums, un lai pieņemtu politisku lēmumu, ir nepieciešama argumentācija. Man šķiet, ka pat Ķestera kungs varētu teikt, ka nepietiek tikai ar sausiem faktiem un vienkāršām objektīvām prezentācijām. Pat tādos jautājumos kā sadaļu slēgšana ir nepieciešama pārliecinoša argumentācija.
Lai prezentētu Latviju kā tādu valsti, kas ir dinamiska, sekmīga, strauji augoša, tādu, ko katrs sev vēlētos par sabiedroto, biedru un kaimiņu, neatsverama loma ir mūsu vēstniekiem. Vēstnieki ir tā saite diplomātiskajā līmenī caur to valsti, kurā strādā un atrodas, viņi ir arī informatīvās plūsmas nodrošinātāji, un viņi ir tie, kas sagatavo ceļu augstākajām amatpersonām dažādās tikšanās reizēs. Ja nebūtu vēstnieku veiktie priekšdarbi, tad arī amatpersonām nebūtu iespējams paveikt to, ko viņas pēc tam, ierodoties šajā valstī, var veikt.
Es kā prezidente vēlos pateikties visiem vēstniekiem par to, ko viņi dara Latvijas valsts labā, jo Jūsu ieguldījums ir neatsverams, un to tikai dienās varēs izvērtēt vēsture, cik ļoti svarīgs tas ir bijis. Es vēlētos īpašu pateicību izteikt tiem vēstniekiem, kam šajā NATO un ES paplašināšanās procesā ir bijis jābūt it īpaši aktīviem, bet vēlētos izcelt tos, kuru atbildībā ir vairākas valstis, kur mūsu amatpersonām ir bijis jābrauc un kurās vēstniekiem, kā Kuzmas kundzei, ir bijis atkārtoti jāgādā par vizītēm veselā virknē valstu, kas ir viņu gādībā un rūpju lokā. Vēlētos īpaši izcelt arī Baumaņa kungu, kuram fiziski lielu daļu sava mūža nākas pavadīt Kopenhāgenas lidostā ne tikai prezidentes vizīšu dēļ, bet arī citu amatpersonu dēļ. NATO jautājumā šogad īpaši vēlētos izcelt mūsu vēstnieku ASV, jo tur notika ļoti intensīvs lobēšanas darbs, lai iegūtu ASV politisko atbalstu. Vēlos arī īpaši pateikties visiem tiem, kuru valstīs man kā prezidentei šogad ir bijušas vizītes. Es esmu ļoti pateicīga par Jūsu atbalstu, to pleca sajūtu, ko Jūs man dodat. Un, protams, paldies visiem citiem, katram Jūsu zemē. Es patiesi augstu novērtēju Jūsu veikumu.
Es vēlētos lielu pateicību izteikt arī Bērziņa kungam, kura ārlietu ministra darbības laikā ir notikuši šie ļoti nopietnie, sarežģītie un garie sagatavošanās darbi uzaicināšanai gan NATO, gan ES. Dažādu politiskā kalendāra sakritību dēļ viņam bija liegta iespēja baudīt sava darba augļus šajā noslēguma procesā, bet es domāju, Jūsu ieguldījumu, Bērziņa kungs, visi atceras, kas ir bijuši ar Jums kopā, un ir Jums par to pateicīgi. Jūs savu vārdu vēstures grāmatās jau godam esat ierakstījis. Paldies Jums par to.
Es novēlu Latvijai turpināt pasaules kartē iezīmēt savu klātieni, iezīmēt sevi uz katras valsts mentālās kartes. Lai Jums visiem izdodas turpināt aizsākto, aktivizēt, kas jau ir sācis darboties un atrast jaunus veidus, kā Latvijai zemē, kurā Jūs darbojaties, būt vairāk pārstāvētai un redzamai. Vēlos šajā svētku priekšvakarā pacelt glāzi uz mūsu vēstnieku veselību, viņu laimi un turpinātām sekmēm, nesot Latvijas vārdu ārzemēs. Uz mūsu vēstniekiem!