Valsts prezidentes tosts oficiālajās vakariņās par godu Uzbekistānas Republikas Prezidentam Islamam Karimovam Melngalvju namā, 2004. gada 7.aprīlī
Augsti godātais Prezidenta kungs!
Cienītā Prezidenta kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Šodien man ir patiess prieks un gandarījums sveikt Jūs Latvijā, godātais prezidenta kungs! Jūsu vizīte ir nozīmīgs notikums mūsu valstu un tautu attiecībās. Šī ir jau otrā Jūsu valsts vizīte Latvijā pēdējo desmit gadu laikā, kas liecina par mūsu abu valstu neatslābstošajām draudzīgajām attiecībām. Mēs esam gandarīti, ka sadarbība Centrālās Āzijas virzienā kļūst jo dienas jo perspektīvāka.
Lielā mērā Latvijas un Uzbekistānas savstarpējā interese rodas no mūsu tautu vēsturisko pārdzīvojumu un nākotnes izaicinājumu līdzībām. Abas valstis vēsturiski ir atradušās pasaules tirdzniecības ceļu krustojumos. Tomēr ne visos laikos un ne visiem atrašanās tirdzniecības krustcelēs ir nesusi uzplaukumu un drošības sajūtu. Šodien abas valstis sadarbojas starptautiskajās organizācijās, tirdzniecības un citās jomās, lai mūsu bērniem un bērnu bērniem pagātnē pārciestie pārbaudījumi vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo.
Prezidenta kungs!
Jūsu vizīte ļauj mums novērtēt divpadsmit gados panākto kopš abu valstu attiecību nodibināšanas, un šis notikums sniedz mums iespēju vēlreiz apzināties to lielo sadarbības potenciālu, ko sniedz pārmaiņas mūsu valstu sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī atvērtība plašākiem integrācijas un globalizācijas procesiem. Latvijai un Uzbekistānai ir visi priekšnoteikumi, lai mūsu turpmākā sadarbība nesatricināmi tiktu balstīta uz savstarpēju izpratni, uzticību un kopīgām interesēm, īpaši Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti.
Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir daudz strādājusi sava stratēģiskā mērķa sasniegšanai, lai kļūtu par mūsdienās vitāli svarīgo eiro-atlantisko institūciju dalībnieci. Tomēr par spīti mūsu drosmei un neatlaidībai tas nebūtu paveicams vienatnē. Šāda mērķa sasniegšanai ir nepieciešami uzticami draugi un sabiedrotie, starp kuriem es nešaubīgi redzu arī Uzbekistānu, kas jau no paša sākuma ir atbalstījusi Latviju un latviešu tautu tās centienos.
Gribētos īpaši atzīmēt Jūsu valsts un Jūsu personīgo ieguldījumu cīņā ar starptautisko terorismu, godājamais prezidenta kungs. Uzbekistāna atrodas pasaules daļā, kas ir ļoti cieši saistīta ar terorisma rašanās epicentriem. Tieši tāpēc Jūsu vadītās valsts nozīmi šī cilvēcei bīstamā XXI gadsimta izaicinājuma apkarošanā ir grūti pārvērtēt. Tajā pašā laikā gūt panākumus šajā jomā iespējams tikai visām valstīm, tai skaitā Latvijai un Uzbekistānai, cieši sadarbojoties.
Latvija pilnībā atbalsta arvien pieaugošu Eiropas Savienības atbildību par mieru un stabilitāti pasaulē. Jaunā Eiropas drošības stratēģija ir solis pareizajā virzienā.
Eiropas Savienības krīzes kontroles operācijas ir lielisks pierādījums tās spējai sniegt savu ieguldījumu daudzpusīgiem drošības palielināšanas centieniem. Tomēr jebkuras nopietnas un vispusīgas pūles Eiropas drošības palielināšanai jāturpina veikt cik vien iespējams kopsolī ar ASV un pārējiem NATO partneriem. ES un NATO valstis līdztekus ar saviem sabiedrotajiem, ir veiksmīgi īstenojušas kopīgas miera uzturēšanas operācijas un ir devušas lielu ieguldījumu, lai Centrālās Āzijas reģionā, īpaši Afganistānā, atgrieztos miers un attīstītos stabila saimnieciskā un politiskā dzīve.
Dāmas un kungi!
Ar cerībām mēs raugāmies uz mūsu uzņēmējiem. Lai arī ir jau panākta apjomīga ekonomiskā sadarbība starp mūsu valstīm, arvien vēl ir daudz darāmā, lai izmantotu visu iespējamo sadarbības potenciālu. Latvija ir kļuvusi par jūras vārtiem Uzbekistānai uz Rietumiem, uz Eiropu, bet Uzbekistāna palīdz Latvijai pavērt vēl maz izzinātos ceļus uz Austrumiem.
Reformu īstenošanas pieredze arī ir viena no vērtīgākajām Latvijas eksporta precēm, ko mēs esam gatavi sniegt Uzbekistānai. Šodien es gribētu izcelt vēl vienu potenciālu mūsu abu valstu sadarbības jomu – kultūru. Sadarbība kultūras jomā veido visdziļāko sadarbību starp tautām, tā atver ceļu daudziem citiem sadarbības veidiem. Daudzi uzbeku literātu darbi ir tulkoti latviešu valodā un publicēti Latvijā – gan Ališera Navoi, gan Aibeka, Faizi, Kadira garadarbus varam lasīt latviski.
Mēs ar godbijību novērtējam gadu tūkstošos tapušo uzbeku kultūru, ko turpinām iepazīt vēl šodien. Ar gandarījumu jāatzīmē izcilā uzbeku zinātnieka Ulugbeka pieminekļa atklāšana Rīgā.
Godātais Prezidenta kungs!
Mūsu tikšanās gaita vieš manī pārliecību par Latvijas un Uzbekistānas turpmākās sadarbības uzplaukumu. Jūsu vizīte palīdzēs pacelt mūsu valstu attiecības jaunā līmenī.
Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga vārdā novēlēt Jums, Prezidenta kungs, spēku un enerģiju nozīmīgajā darbā Uzbekistānas Republikas labā. Vēlos uzsaukt šo tostu par Jums, Prezidenta kungs un Jums, Prezidenta kundze!
Par auglīgu un pieaugošu Latvijas un Uzbekistānas sadarbību! Par veiksmīgu sadarbību mūsu valstu un tautu nākotnes un labklājības vārdā!
Viņa Ekselences Uzbekistānas Republikas prezidenta I. A. Karimova kunga uzruna Viņas Ekselences Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kundzes rīkotajā oficiālajā pieņemšanā
2004. gada 7. aprīlī
Jūsu Ekselence,
Prezidentes kundze!
Godātais Imant Freiberga kungs!
Dāmas un kungi!
Es vēlētos sākt ar pateicību par sirsnību un viesmīlību, ko Uzbekistānas delegācija bauda Latvijā. Pateicos Jums, Prezidentes kundze, par laipnajiem vārdiem, ko Jūs veltījāt Uzbekistānai un tās tautai.
Uzbekistānā vienmēr ir dziļi godāta Latvija, tās vēsture, latviešu tautas īpašais raksturs, tās gadsimtiem ilgie centieni pēc brīvības un neatkarības, tautas sakņu, kultūras un tradīciju saudzīgā kopšana.
Uzbekistānu un Latviju šķir vairāki tūkstoši kilometru. Taču mūs vieno kopīgi mērķi saglabāt savu nacionālo neatkarību un raksturu, izveidot demokrātisku un tiesisku valsti ar atvērtu tirgus ekonomiku, centieni uz līdztiesīgu integrāciju starptautiskajās organizācijās.
Uzbekistāna, kā viena no pirmajām, jau deviņdesmito gadu sākumā izteica stingru atbalstu Baltijas valstu suverēnajām tiesībām pašām lemt savu likteni, vadoties pēc savām nacionālajām interesēm, kā arī pašām veidot savu tautu drošību.
Ir dziļi simboliski, ka šī vizīte notiek laika posmā, kad Latvija pievienojas Eiropas Savienībai un NATO un atgūst savu vietu lielajā Eiropas tautu saimē.
Esam pārliecināti, ka gaidāmā Eiropas Savienības paplašināšanās veido kvalitatīvi jaunu ģeostratēģisku un ģeoekonomisku situāciju. Tā pavērs jaunas iespējas starptautiskajai un reģionālajai integrācijai.
Šai vizītei Latvijā ir mērķis dot jaunu impulsu, rast jaunas iespējas mūsu valstu sadarbības stiprināšanai mūsdienu pasaules strauji mainīgajos apstākļos.
Šodien Eiropas Savienība ir mūsu lielākais ekonomiskais partneris. Tā nodrošina vairāk nekā 40% Uzbekistānas ārējās tirdzniecības apjoma. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka 70% Eiropā pārstrādājamās kokvilnas nāk no Uzbekistānas.
Manuprāt, nevienam nav jāpierāda nozīme, kādu pašreizējā posmā iegūst turpmāka dinamiskāka mūsu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību, kā arī sakaru attīstība ar Latviju, kurai pieder ērtas un perspektīvas ostas Baltijas jūras krastā ar tiešu izeju uz Eiropu.
Lai arī vērojams stabils abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoma pieaugums, Uzbekistāna ir ieinteresēta divpusējās tirdzniecības struktūras diversificēšanā. Mēs esam ieinteresēti pieredzēt vērienīgu sadarbības paplašināšanu investīciju jomā un Latvijas uzņēmumu klātbūtni Uzbekistānas tirgū, īpaši ņemot vērā Uzbekistānas rīcībā esošo milzīgo izejvielu resursu potenciālu.
Mums ir svarīgi apgūt uz izmantot Jūsu pieredzi politisko, demokrātisko un ekonomisko reformu īstenošanā – pirmkārt, finanšu un banku sektorā, kā arī attīstot mazos un vidējos uzņēmumus.
Mūsuprāt ir svarīgi izveidot noturīgus kontaktus savstarpējām konsultācijām ārpolitikas jautājumos, risinot problēmas cīņā pret augošajiem starptautiskā terorisma un ekstrēmisma draudu apmēriem, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, narkotiku kontrabandu un narkobiznesu.
Nesenie terora akti Taškentā un Buhāras apgabalā, to jaunās, necilvēcīgās izpausmes formas un metodes mēs skatām kā neatņemamu sastāvdaļu kopējā starptautiskās teroristu agresijas aktivizācijas procesā, ņemot vērā arī nesenos traģiskos notikumus Spānijā un citos pasaules reģionos.
Augošie teroristu un aiz tiem stāvošo radikālo centru draudi un to īstenošanas akti liek pasaules organizācijām nekavējoties izstrādāt ilgtermiņa novēršanas stratēģiju un adekvātu sistēmu cīņai ar šo mēri, kas apdraud cilvēci.
Mums visiem ir jāsaprot, ka šajā lietā vilcināties nedrīkstam.
Dārgie draugi!
Esmu dziļi gandarīts par sarunu ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergas kundzi, kas noritēja atklātības un uzticības gaisotnē. Esmu dziļi pārliecināts, ka viņas personā mēs esam ieguvuši sirsnīgu un patiesu Uzbekistānas draugu.
Pozitīvi novērtējuši divpusējās sadarbības līmeni un raksturu, mēs vienojāmies, ka mūsu valstu iespējas tirdzniecībā un ekonomikā nebūt nav izmantotas pilnībā. Svarīgu lomu iegūst sadarbība Latvijas transporta sakaru iespēju izmantošanā.
Mēs vēlreiz apstiprinājām nepieciešamību maksimāli izmantot sadarbības iespējas tūrisma, izglītības, kultūras, zinātnes, moderno tehnoloģiju jomās. Vizītes aktīvā ir pieci jauni parakstīti dokumenti, kas sniedz būtisku ieguldījumu mūsu sadarbības līgumtiesiskās bāzes izveidē.
Uzbekistānas tauta augstu novērtēja un ar sirsnīgu pateicību uzņēma Rīgas domes lēmumu senās un brīnišķīgās Rīgas centrā uzstādīt izcilā viduslaiku zinātnieka un valstsvīra Mirzo Ulugbeka pieminekli. Mēs uzskatām to par Latvijas cieņas apliecinājumu Uzbekistānas un tās tautas senajai vēsturei un kultūrai, par dziļu abu valstu draudzības simbolu.
Cienījamā Prezidentes kundze!
Vēlreiz izsaku Jums pateicību par viesmīlību un sirsnību. Atļaujiet man uzsaukt tostu:
- Uz Viņas Ekselences, Latvijas Valsts Prezidentes un Imanta Freiberga kunga veselību!
- Uz Jūsu valsts uzplaukumu un labklājību!
- Uz Uzbekistānas un Latvijas tautu draudzības un sadarbības tālāko stiprināšanu!
- Uz visu klātesošo veselību!