Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien valsts vizītē Armēnijā, tiekoties ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, pārrunāja valsts divpusējās sadarbības jautājumus, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību ietvaros, kā arī situāciju Dienvidkaukāzā.
Abi prezidenti parakstīja kopēju paziņojumu par Latvijas un Armēnijas tālāku sadarbību.
Sarunā īpaši tika akcentēti ekonomiskās sadarbības jautājumi un Latvijas pieredzes pārņemšana vairākos Armēniju interesējošos jautājumos eirointegrācijas kontekstā. Armēnijas prezidents atzīmēja, ka Latvijas pieredze jau ir bijusi noderīga Armēnijas reformām un arī turpmāk Armēniju interesē Latvijas pieredze, kas gūta eirointegrācijas procesos lauksaimniecības jautājumu risināšanā ES, kā arī finansu un ekonomikas jomas jautājumi. Abi prezidenti vienojās, ka būtu nepieciešams starp abām valstīm izveidot rīcības plānus konkrēto sadarbības jautājumu īstenošanai, un prezidente atzīmēja, ka Latviju valsts vizītē klāt esošie piecu Latvijas ministriju vadības pārstāvji varēs garantēt saikni šīs sadarbības realizēšanā.
Armēnijas prezidents atzīmēja, ka ar lielām cerībām raugās uz šodien Erevānā notiekošo Latvijas – Armēnijas uzņēmēju forumu. Prezidente savukārt informēja Armēnijas prezidentu par Latvijā dzīvojošās armēņu kopienas jautājumiem, atzīmējot, ka vizītē viņu pavada arī Latvijas – Armēnijas draudzības biedrības priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.
Abas puses lielu uzmanību sarunās pievērsa valstu attiecībām ES kaimiņattiecību programmu ietvaros. Prezidente mudināja Armēniju īstenot tālākās valsts attīstības reformas, kas valstij garantēs tuvināšanos eirointegrācijas principiem un standartiem.
Pārrunājot sarežģīto situāciju Kalnu Karabahā, Latvijas prezidente pauda Latvijas pozīciju, kas saskan ar ES ieņemto pozīciju, ka Kalnu Karabahas krīze ir jāatrisina mierīgā ceļā, ņemot vērā teritoriālās integritātes jautājumus. Viņa uzsvērta, ka Latvija atbalsta ES īpašā sūtņa – Somijas pārstāvja klātbūtni Dienvidkaukāza reģionā, kas apliecina ES ieinteresētību un pārliecību par nepieciešamību atrisināt Kalnu Karabahas situāciju.
Runājot par NATO un Eiropas integrāciju, prezidente pēc tikšanās ar Armēnijas prezidentu sarunā ar žurnālistiem vērsa uzmanību uz reģionālās sadarbības nozīmi starptautiskajā politikā. Viņa atzīmēja, ka Baltijas valstu ciešā partnerība pirms dalības ES un NATO palīdzēja Baltijas valstīm tikt plašāk sadzirdētām starptautiskajā arēnā un arī veicināja vēlamā mērķa sasniegšanu. Tāpat viņa atzīmēja, ka visas jaunās ES dalībvalstis kopā daudz darīja, lai to viedoklis tiktu uzklausīts.