Ekselences,
dāmas un kungi!
Es Jūs visus sirsnīgi vēlreiz sveicu šīs skaistās svētku dienas noslēgumā! Šodien Latvijai ir liela diena – 85 gadi. Tas ir cienījams vecums, un kaut arī visi no tiem nav bijuši brīvā Latvijā, tas sasniegums, kas bija Latvijas dibināšana, ir un paliek 85 gadus vecs.
Šo jubileju mēs varam svinēt savā dzimtā un brīvās zemē, un par to visi varam būt neizsakāmi pateicīgi. Es novēlu, lai daudzus gadus uz priekšu Latvija turpina būt tā, kas viņa vienmēr ir bijusi – savu dēlu un savu meitu dzimtene un māte. Es paļaujos uz Latvijas ļaudīm, lai šo zemi nākamos gados padarītu par paraugzemi citām valstīm! Mums apnicis būt par bārenīšiem un sērdienīšiem, man šķiet, ka mēs varētu iejusties arī mātes meitas lomā.
Man liekas, ka mēs daudz ko varam panākt, mēs varam būt plaukstoša valsts, kas zeļ un attīstās, mums ir milzīga bagātība – tie ir mūsu cilvēki un viņu talanti. Šo pašu vakaru šajā zālē stāv milzīga talantu un spēju koncentrācija. Visa Latvijas zeme, kaut arī maza, ir pārpildīta ar spējām un talantiem. Es ticu šīm spējām, es ticu šīm iespējamībām, es ticu tam, ko mēs visi varam paveikt plecu pie pleca ar vienu mērķi – lai tas kalpotu Latvijai. Es vēlētos pacelt glāzi uz Latvijas jubileju, uz Latvijas spožu nākotni!