Augsti godājamais Prezidenta kungs,
Cienījamā Prezidenta kundze,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks uzturēties oficiālā vizītē Jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē, kuras vārds ir cieši saistīts ar gadu tūkstošiem senu vēsturi, antīkiem mītiem un jo īpaši ar stāstu par mīlestības un skaistuma dievieti Afrodīti. Man ir jo lielāks gandarījums, ka šī ir pirmā Latvijas Valsts prezidentes oficiālā vizīte Kiprā, kas ir augstākais apliecinājums mūsu valstu labajām attiecībām.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Mūsu diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1991. gada 20. decembrī. Kopš tā laika mūsu valstis ir daudz paveikušas, nostiprinot savas pozīcijas starptautiski, īstenojot iekšpolitiskās reformas, lai veicinātu demokrātisko vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Šo gadu laikā arī mūsu divpusējā sadarbība ir kļuvusi ciešāka, un to veicinājis arī Latvijas Republikas Goda ģenerālkonsuls Kiprā Adonis Papadopuls (Adonis Papadopoulos).
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Lai gan Latvija atrodas Eiropas ziemeļos, veidojot tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, bet Kipra ir Vidusjūras valsts, kas atrodas triju kontinentu krustpunktā, mums ir daudz kopīga. Mūsu tautas ir gājušas cauri smagiem vēstures līkločiem, tomēr spējušas saglabāt ticību nākotnei. Kiprietis, stoicisma filozofijas pamatlicējs Zenons no Kitijas parāda skaistu paraugu, ka dzīvē visvērtīgākais ir gara spēks un taisnīgums. Tieši ar viņa sludināto stoisko gara spēku mūsu tautas spējušas tikt galā ar vēsturiskiem izaicinājumiem.
Esmu pārliecināta, ka ar pacietīgu darbu būs iespējams rast risinājumu Kipras mierīgai atkal apvienošanai. Esmu gandarīta par soļiem, kas pēdējā laikā sperti savstarpējas uzticības veicināšanai un ceru, ka labā griba ļaus pakāpeniski nonākt pie Kipras problēmas atrisināšanas.
Lai arī Latvija un Kipra ir atradušās tuvāku un tālāku tautu interešu krustcelēs, kas sagādājis smagus laikus un ciešanas abām tautām, mūsu senči vienmēr ir spējuši brīvi paust savu skatījumu uz pasauli. Tautas dziesmas tam ir lielisks apliecinājums. Apdziedot savu zemi, darbu, svētkus, mīlestību, apkārtējo pasauli, mūsu tautas spēja izkopt savu nacionālo identitāti un iemācīt nākamajām paaudzēm vissvarīgāko – mīlestību pret savu zemi. Latviešiem tā ir mīlestība pret Dzintarzemi. Kipriešiem tā ir mīlestība pret zemi, kur, kā teicis slavenais kipriešu komponists Solons Mihaelidis (Solon Michaelides), „Afrodītes spārnotais dēls atrada sev piemērotu apkārtni”. (Aphrodite’s winged son has found [...] his natural surroundings). To varam saklausīt arī lielā kipriešu komponista Hristodula Georgiada (Christodoulos Georgiades) ciklā vijolei un klavierēm „Dzīslas un ziloņkauls” (Guts and Ivories), kas veltīts latviešu vijolniecei Rasmai Lielmanei.
Mūsu valstu atrašanās tirdzniecības un kultūras ceļu krustpunktos ir devusi mums unikālu kultūrvēsturisko mantojumu. Iepretim Kipras pilsētu arhitektūras daudzveidībai, kurā saplūst viduslaiku nocietinājuma vaļņi, seno dievnamu kupoli un modernā arhitektūra, mēs lepojamies ar Latvijas pilsētām, kurās mijiedarbojas neoklasiskā stila koka apbūve, jūgendstila šedevri un modernisms. Ar lepnumu varu atzīmēt, ka gan Pafas (Paphos) pilsēta, Troodas (Troodos) reģiona bizantiešu stila baznīcas un akmens laikmeta apmetnes, gan Rīgas vēsturiskais centrs ir UNESCO kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa.
Esmu gandarīta, ka ir stājies spēkā Latvijas un Kipras Līgums par sadarbību kultūras, izglītības un zinātnes jomā, kas ļaus stiprināt sadarbību starp mūsu izglītības iestādēm, bibliotēkām, muzejiem, māksliniekiem, plašsaziņas līdzekļiem. Man ir patiess prieks, ka drīzumā latviešu lasītājus iepriecinās Kipras dzejas antoloģija latviešu valodā. Esmu pārliecināta, ka šī grāmata radīs vēl lielāku interesi un motivāciju Latvijas iedzīvotājos tuvāk iepazīt Kipras tautas kultūru un vēsturi.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
2004. gada 1. maijā Latvija un Kipra pievienojās Eiropas Savienībai, ģeogrāfiskais attālums rada arvien mazāk šķēršļu valstu sadarbībai. Iekļaušanās vienotajā ekonomiskajā telpā pavērusi jaunas iespējas sadarbībai un veicinājusi strauju tirdzniecības apjomu palielināšanos. Par mūsu interesi paplašināt kontaktus starp mūsu valstu uzņēmējiem liecina fakts, ka Kiprā mani pavada ekonomikas un finanšu ministri, kā arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija. Eiropas Kopienu izglītības programmas veicinājušas sadarbību starp mūsu valstu universitātēm.
Mūsu valstu dalība Eiropas Savienībā dod iespēju kopīgi veidot Eiropas nākotni. Lai rītdienas Eiropa kļūtu stiprāka un spētu saglabāt tās pamatā esošās fundamentālās vērtības globalizācijas radīto izaicinājumu kontekstā, mums ir jāīsteno Eiropas ambīcijas konkurētspējas, ārpolitikas un ilgtspējīgas attīstības jomās, kā arī jāpalielina ES institūciju efektivitāte. Tāpēc īpaši svarīgi ir rast risinājumu moderna Eiropas institucionālā mehānisma izveidei.
Eiropas nākotnes spožums ir atkarīgs arī no katra Eiropas pilsoņa iesaistes ES veiksmes stāsta turpināšanā. Nepieciešama daudz intensīvāka komunikācija ar iedzīvotājiem, kā arī viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā. No katra pilsoņa vēlmes pilnveidot sevi un iesaistīties aizvien ciešāk integrētajā pasaulē ir atkarīgs, cik vienotu un stipru Eiropu radīsim nākamajām paaudzēm.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Sirsnīgi pateicos Jums un visai Kipras tautai par izrādīto godu un viesmīlību. Es patiesi ticu, ka Latvijas un Kipras attiecības arī turpmāk būs tikpat spožas kā Kipras saule un mūsu sadarbība tikpat auglīga kā Latvijas zeme. Uzsaucu šo tostu Jums, Prezidenta kungs, un Jums, Prezidenta kundze, par Latvijas un Kipras draudzību, uzplaukumu un ciešāku sadarbību nākotnes Eiropas vārdā!