Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī tikās ar Zviedrijas Karalistes Parlamenta (Riksdāga) Spīkeri Bjornu fon Sīdovu (Bjorn fon Sydow) un parlamenta deputātu delegāciju.
Prezidente pateicās Zviedrijai par palīdzību, ko Latvija ir saņēmusi kopš neatkarības atjaunošanas, uzsverot, ka Zviedrija ir ne vien Latvijas palīgs, bet arī patiess draugs. Riksdāga spīkeris savukārt atzīmēja, ka, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Zviedrijas un Latvijas starpā politiskās saites kļūs vēl ciešākas, jo abas valstis sadarbosies arī Eiropas arēnā. Riksdāga spīkeris informēja prezidenti, ka decembrī notiks ES paplašināšanās līguma ratifikācija Zviedrijas parlamentā un pauda pārliecību, ka nebūs nevienas balss pret Latvijas un citu valstu dalību ES.
V.Vīķe-Freiberga un Riksdāga pārstāvji pārrunāja abu valstu partiju sistēmas. Zviedrijas parlamenta spīkeris uzsvēra, ka sadarbība starp valstīm partiju līmenī ir nozīmīgs sadarbības veids arī Eiropas kontekstā, tādēļ pauda cerību, ka Latvijas partiju sistēma stabilizēsies. Valsts prezidente un Zviedrijas parlamenta pārstāves pārrunāja sieviešu pārstāvniecību abu valstu parlamentos un citās valsts pārvaldes institūcijās. Zviedrijas parlamentārietes informēja prezidenti par savu darbības nozīmīgākajiem virzieniem. Prezidente atzina, ka viņai ir laba sadarbība ar parlamentu.
Prezidente un Zviedrijas parlamenta pārstāvji pārrunāja transporta un komunikāciju aktualitātes, kas saistītas ar Baltijas jūras reģionu, uzsverot, ka Baltijas jūra vieno abas valstis, bet ar to saistītas arī kopējas problēmas – svarīga ir Baltijas jūras aizsardzība, ievērojot dabai draudzīgus standartus kuģu satiksmē un ostu darbībā. Zviedrijas parlamentārieši arī uzsvēra, ka nozīmīgs jautājums, kas tiek risināts Zviedrijā, ir drošība uz autoceļiem. Viņi uzsvēra, ka galvenā problēma ir transporta līdzekļu vadīšana alkohola un narkotisko vielu reibumā. V.Vīķe-Freiberga informēja par veiksmīgo informatīvo kampaņu pirms Jāņiem Latvijā, kas aicināja nesēsties pie auto stūres reibumā. Prezidente arī atzīmēja, ka Latvijā ceļu satiksmes negadījumi daļēji ir saistīti ar sliktu ceļu kvalitāti. Šajā sakarā prezidente pauda cerību, ka pēc iespējas ātrāk tiks realizēti “Via Baltica” un “RailBaltic” projekti, kā arī Latvijai izdosies sakārtot ceļus ar ES fondu naudas palīdzību.
Prezidente novēlēja Zviedrijas parlamenta pārstāvjiem šīs vizītes laikā smelties idejas un iedvesmu jauniem sadarbības veidiem starp abām valstīm.