Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī tikās ar Valsts Robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu, lai pārrunātu aktuālos šīs jomas jautājumus.
Tikšanās sākumā Valsts prezidente izteica pateicību robežsardzes darbiniekiem par viņu ieguldījumu NATO galotņu sanāksmes sekmīgā norisē, kā arī sveica Valsts robežsardzi tās 15. gadskārtā un izteica gandarījumu par Valsts robežsardzes piedalīšanos svinīgajā Nacionālo bruņoto spēku parādē 18. novembrī.
Robežsardzes priekšnieks informēja Valsts prezidenti par pozitīvajām izmaiņām, kas iespējamas Valsts robežsardzē no š.g. 1. oktobra saistībā ar to, ka robežsargi vairs neiekļaujas Valsts civildienestā, tajā skaitā efektīvāk iespējams veikt darbinieku rotāciju un cīnīties ar pārkāpumu veicējiem.
Atbildot uz Valsts prezidentes jautājumu, G.Dāboliņš detalizēti informēja prezidenti par situāciju, tās cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem saistībā ar garajām kravas automašīnu rindām, kas izveidojušās ceļā uz Latvijas-Krievijas robežas, gaidot robežas šķērsošanu Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos. Robežsardzes priekšnieks uzsvēra, ka gan Latvijas, gan Krievijas robežkontroles punktu darbinieki strādā iespēju robežās un diennaktī apkalpo aptuveni divreiz vairāk automašīnu kā paredzētā konkrēto robežkontroles punktu kapacitātē, bet kravas automašīnu plūsma pēc Latvijas pilntiesīga iestājas Eiropas Savienībā pieaugusi aptuveni trīskārt. G.Dāboliņš atzīmēja, ka kravas automašīnu rindas kļūst bīstamas ceļu satiksmes drošībai un sabiedrības kārtībai un uzsvēra, ka, pamatojoties uz Latvijas-Lietuvas starpā noslēgto līgumu, Latvijai ir tiesības ierobežot diennakts laikā Latvijā no Lietuvas ielaižamo kravas automašīnu skaitu, kā arī šādu rīcību pieļauj Eiropas Savienības (ES) regulas, ja tiek ievērota noteikta savlaicīga informēšanas procedūra. Prezidente atzīmēja, ka šī nav tikai Latvijas robeža, bet ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža un būtu loģiska arī ES iesaiste problēmjautājuma risināšanā. G.Dāboliņš apstiprināja, ka piektdien Latvijā ieradīsies ES pārstāvis, lai iepazītos ar problēmu un izvērtētu situāciju. Viņš arī atsaucās uz iespējamu līdzekļu iegūšanu robežas labiekārtošanai no īpaša ES fonda, kas būs pieejams no nākamā gada.
Abas puses arī pārrunāja Latvijas virzību uz iekļaušanos Šengenas līguma valstu zonā. Robežsardzes priekšnieks apliecināja robežsardzes dienesta sekmīgo virzību un līdzekļu apgūšanu saistībā ar gaidāmo valsts pievienošanos Šengenas zonai.
Prezidentei jautājot par robežsargu izglītību un robežsardzes personāla sastāvu, G.Dāboliņš pauda gandarījumu par Robežsardzes koledžas pilnvērtīgo un sekmīgo darbu un apliecināja, ka robežsardzē nav problēmu ar personāla mainību vai trūkumu.
Ar pateicību par Valsts prezidentes atbalstu robežsardzei, kā arī atzīmējot Valsts robežsardzes 15. gadskārtu, G.Dāboliņš robežsardzes personāla vārdā pasniedza prezidentei īpaši izdotu grāmatu par Valsts robežsardzi.