Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Valsts valodas komisija šodien aicināja uz Rīgas pili ap 20 mazākumtautību skolu vadītājus, lai runātu par izglītības reformas īstenošanu un dialoga veicināšanu sabiedrībā.
Tikšanās laikā prezidente uzsvēra, ka likums par bilingvālās izglītības reformu ir spēkā, un tas nozīmē, ka tas ir pildāms. Viņa pateicās tiem skolu direktoriem, kas ir pragmatiski rīkojušies, lai īstenotu reformu un pauda atvērtību runāt par tiem jautājumiem, kas skolu vadītājiem vispārējās izglītības procesā šķiet būtiski, lai garantētu skolēniem kvalitatīvu izglītību.
Sarunā abas puses bija vienisprātis, ka ir atsevišķi praktiski jautājumi, kas ir risināmi starp Izglītības ministriju, skolām un pašvaldībām, lai veicinātu skolotāju un jauno speciālistu motivāciju, izskaidrotu dialogā ar skolām likuma tehnisko pusi, kas izslēgtu likuma interpretāciju, kā arī veicinātu vecāku atbildību un informētību par bērnu izglītību.
V.Vīķe-Freiberga izteica pārliecību, ka "grūtības mazākumtautību skolās ir risināmas", un kā vienu no problēmu risinājumiem prezidente uzskata skolotāju darba grupu veidošanu, lai varētu apkopot sekmīgi izstrādātos bilingvālās izglītības mācību materiālus. Prezidente arī uzsvēra, ka izglītības procesā būtiska loma ir vecāku atbildībai, kā arī cieņai un respektam pret skolu.
Tikšanās laikā izskanēja, ka “reforma 2004” nav precīzs nosaukums izglītības reformai, jo šobrīd veicamais reformas posms ir tikai turpinājums 90-to gadu vidū aizsāktajam procesam. Sarunā tika pausts vienots viedoklis, ka šobrīd izglītības reformas jautājums tiek politizēts, nav vērsts uz izglītības jautājumiem, un šajā politizācijas procesā sabiedrībā kopumā, bet īpaši starp vecākiem un skolēniem “tiek sētas šaubas un dezinformācija”. Prezidente sacīja, ka “bērniem ir jābūt skolas solos, jo viņi vēl nav vēlētāju vecumā, uz viņu pleciem citi nedrīkst veidot politiku.” V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka neatbilst patiesībai dažkārt paustais, ka Izglītības likumu paredzēts atvērt, lai procentuāli samazinātu minoritāšu valodās mācāmo apjomu.
Sarunā tika pārrunātas iespējas veicināt sadarbību starp dažādām valsts un pašvaldības institūcijām, iespējas uzturēt latviešu valodas apmācības kvalitāti, turpināt priekšmetu skolotāju iesaisti specializētās valsts valodas apmācības programmās, kā arī veicināt jaunu speciālistu piesaisti skolām.
Prezidente sarunas noslēgumā atzīmēja, ka pārrunās tikšanās laikā spriesto ar Izglītības un Iekšlietu ministrijām, kā arī turpinās sniegt savu morālo atbalstu skolotājiem, kuru darbs un prestižs ir būtisks un valstiski nozīmīgs.
Preses centrs jau ziņoja, ka 22.aprīlī Valsts prezidente Rīgas pilī tikās ar izglītības ministru Juri Radzeviču, uzsverot nepieciešamību uzturēt aktīvu dialogu par reformas būtību un praktiskās īstenošanas jautājumiem ar skolu vecākiem, audzēkņiem un nevalstiskajām organizācijām. Prezidente arī piebilda, ka turpinās sekot līdzi jautājumiem, kas saistās ar izglītības reformu, dodot savu ieguldījumu dialoga veidošanā ar sabiedrību.