Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī tikās ar ES augsto komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu, pārrunājot gaidāmo tautas nobalsošanu Latvijā par valsts dalību ES, kā arī ES paplašināšanās un reformu aktualitātes, ES konventa rezultātus.
G.Ferhoigens sarunā sacīja, ka pēc vizītes Igaunijā ir pietiekami pārliecināts, ka tautas nobalsošanā par Eiropas Savienību 14.septembrī Igaunija sacīs “jā”. Viņš interesējās par sabiedrības noskaņojumu Latvijā pirmsreferenduma gaisotnē, uzsverot, ka augstu novērtē Valsts prezidentes kā līderes lomu sabiedrības pārliecināšanā par atbildību savas nākotnes priekšā uz izvēli par valsts attīstību Eiropā.
Prezidente iepazīstināja ar dažādiem viedokļiem, kas pirms referenduma ir dzirdami Latvijā, atzīmējot, ka šobrīd arvien nostiprinās Eiropas atbalstītāju skaits, bet parādās arī nepatiesas spekulācijas par ES, kas vērstas uz iedzīvotāju šaubu radīšanu un nereti uz privāta labuma gūšanu. Viņa pauda pārliecību, ka Igaunijas balsojums būs pozitīvs, un Latvija sekos savu tuvāko kaimiņu piemēram. G.Ferhoigens apstiprināja, ka Latvijas iedzīvotājam Eiropas Savienībā ir iespējas labākai dzīvei, tajā skaitā pensionāram, studentam un strādniekam, kuru stāvoklis ir tieši atkarīgs no valsts izaugsmes. Viņš piebilda, ka šī attīstība nebūs uzreiz jūtama “nākamajā rītā” pēc iestāšanās, bet dažu gadu laikā situācija, pēc citu dalībvalstu pieredzes, uzlabojas.
Apspriežoties par ES reformu gaitu, sarunā tika ar izpratni pārrunāta vienlīdzīguma principa nepieciešamība dalībvalstu pārstāvniecībā jaunās Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka mazajām un nelielajām valstīm šī principa deklarēšana būtu ļoti svarīga un tiktu pozitīvi uztverta sabiedrībā.
Abas puses pārrunāja ES attiecību perspektīvu ar organizācijas kaimiņvalstīm.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar presi pēc sarunas ar ES augsto komisāru Ginteru Ferhoigenu
“Ferhoigena kungs uzsvēra to, ko es jau esmu agrāk uzsvērusi, ka referendums Latvijai būs izšķiršanās par savu valstisko nākotni. Tas varētu būt svarīgākais lēmums, kas mums visā gadsimtā ir pieņemams. Tas noteikti ir svarīgākais lēmums pēc mūsu neatkarības atjaunošanas deklarācijas. Tātad, ejot pie urnām, katram pilsonim ir jādomā par to, kā viņš vēlas redzēt savu zemi, savu valsti ilgtermiņa perspektīvā, nevis reaģējot uz valdības politiku, uz budžetu jeb uz to, kā viņš tajā rītā jūtas. Tas ir ļoti svarīgi, un tamdēļ viņš (G.F.) ir atbraucis un tiešām uzņēmies ļoti bagātīgu programmu, ir gatavs debatēt ar ļaudīm vairākās Latvijas pilsētās. Es augstu vērtēju komisāra Ferhoigena ļoti nopietno paša sirsnīgo vēlmi paplašināt Eiropu sekmīgā procesā, un tas ir lielā mērā viņa nopelns, ka paplašināšanās process nekad neapstājās, ka visas sarunas starp kandidātvalstīm un Eiropas Komisiju turpinājās konstruktīvā gaisotnē, ka komisija bija, piemēram, Latvijas kvotu gadījumā gatava piekāpties, kad saņēma pārliecinošus argumentus no kandidātvalstu puses. Viņš kā komisārs tagad ir gatavs tiešām visus jautājumus atbildēt un izskaidrot Eiropas pozīciju, kura viņaprāt un arī manuprāt ir tāda, ka mums visiem ir kopā šajā savienībā jāstrādā un jāveido kopēja nākotne, un ir svarīgi, lai arī Latvija būtu šo valstu vidū, lai mēs nepaliktu vieni paši kaut kur maliņā.”
Jautājums
Vai jūsuprāt pirms šīs te referenduma balsojuma ir tā, ka cilvēks apzinās, par ko viņš ies balsot, vai līdz galam saprot, kas ir Eiropa?
“Mēs par to diezgan padziļināti runājām. Piemēram, zinām, ka Īrijas referendums attiecībā par Nicas līguma ratifikāciju ir bijis arī negatīvs, un izrādās, ka ļaudis, tajā brīdī balsojot, nedomāja par to jautājumu, kas viņiem bija uzstādīts, kas bija par daudz sarežģītā veidā izteikts. Viņi bažījās par to, vai Īrija zaudēs savu neitralitāti, un par to nebija runa; viņi bažījās par to, vai Īrija būs spiesta atsaukt savus aizliegumus abortiem, un par to nebija runa, bet ļaudis gāja pie urnām un domāja par vienu, balsoja par citu un jautājums bija pavisam kas cits. Tā kā ir ļoti būtiski, lai ļaudis atcerētos – 20.septembrī mēs sakām “jā” vai “nē” mūsu nākotnei ES. Ļoti vienkārši. Vispirms jāiet pie urnām un jābalso, tas ir pirmais, lai tiešām savai balsij būtu savs svars. Manuprāt, jābalso ir “jā”, lai mēs nepaliekam vieni paši tādā paplašinātā Eiropā, kur tad būtu bez mums 24 valstis, kas būtu dalībvalstis, un mēs vieni paši kā bārenīši tur, ārpusē.
Jautājums
Vai Ferhoigena kungs norādīja uz kādiem trūkumiem Latvijā?
Viņš teica, ka šis nav tas brīdis. Komisija jau gadu garumā mums ir atgādinājusi un, starp citu, turpinās to darīt savos ziņojumos. Katrai dalībvalstij progress tiek izvērtēts, ir ļoti svarīgi to saprast. Komisija ļoti rūpīgi seko visām reformām un visiem solījumiem, ko katra dalībvalsts ir devusi ES, un tas ir tāds turpināts process un mijiedarbe, kurā mēs saņemam informāciju par to, kā mums iet, bet šobrīd tā nav prioritāte.”
Jautājums
Vai jūs runājāt arī par ES konstitūcijas projektu?
“Jā, mēs par to runājām un komisija drīzumā nāks klajā ar paziņojumu, kurā viņa paudīs savu viedokli par vēlamo komisāru skaitu. Cik noprotu, mums jāgaida, kamēr tas paziņojums tiks publiskots, bet katrā ziņā Ferhoigena kunga paša personīgais viedoklis ir tāds, ka viņš saprot, kamdēļ katra dalībvalsts, ieskaitot mazās un jaunās dalībvalstis, vēlētos redzēt savu pārstāvi, savu komisāru šajā komisijā, tajā pašā laikā saprot arī tos argumentus, kas ir noveduši pie šī brīža formulējuma, kāds tas ir (ES) konventā proponēts.
Jautājums
Vai viņš uzskata, ka katrai valstij jābūt savam komisāram?
Tīri psiholoģiski un politiski tas būtu svarīgi, lai katra valsts jūtas līdzvērtīga un līdztiesīga, bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka jaunā situācija radīs 19 mazās valstis pret sešām lielajām un, stādieties priekšā, ja būtu kāda situācija, kad lielajām valstīm, kas pārstāv 80% no visiem Eiropas iedzīvotājiem, un ja viņi tiek pārbalsoti kādā būtiskā jautājumā, tas gluži taisnīgi arī nebūtu. Tā kā te ir jādomā par līdzsvaru.
Jautājums
Vai šajā sarunā tika runāts par nepilsoņiem Latvijā?
Nē, šobrīd tas jautājums netika skarts. Līdz šim visa mūsu likumdošanas saskaņošana ir gājusi tādā virzienā, lai padarītu mūsu naturalizācijas logus pēc iespējas plašākus un lai katram, kam ir vēlme, šī iespēja tiktu dota. Pie tā jautājuma tas tiek uzskatīts savā ziņā par formāli slēgtu.