Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Rumānijas un Polijas prezidenti šodien Viļņas konferencē par kopējiem kaimiņiem uzsvēra nepieciešamību stiprināt demokrātiju Eiropas kontinentā un mudināt valstis, kas ir uzsākušas demokratizācijas reformas, turpināt iesākto ceļu un īstenot visus nepieciešamos uzdevumus, lai tuvinātos NATO.
Prezidente savā runā par gaidāmo Rīgas NATO galotņu sanāksmi uzsvēra, ka sanāksmes laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta pašai NATO organizācijas transformācijai un tajā netiks pieņemts lēmums par turpmāko paplašināšanos, taču, pēc prezidentes sacītā, ir jānodod nopietni signāli gan Ukrainai, gan Gruzijai par turpmāko tuvināšanos aliansei un rīcības plānu izstrādi šīm valstīm ar noteikumu, ka tās turpina stiprināt savu tieslietu sistēmu, reformas aizsardzības sektorā, kā arī citās jomās, kas saistītas ar demokrātijas stiprināšanu.
Konferences laikā prezidentei bija divpusēja tikšanās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, Polijas prezidentu Lehu Kačiņski un Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili.
Sākot sarunu, Lietuvas prezidents sveica Latviju un tās prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu šīsdienas svētkos – valsts neatkarības atjaunošanas gadadienā. Viņš vēlēja daudz izturības un veiksmes Latvijas hokeja izlasei Pasaules hokeja čempionātā Rīgā. Abu prezidentu politiskajās pārrunās liela uzmanība tika veltīta Eiropas enerģētikas politikai.
Vaira Vīķe-Freiberga un Valds Adamkus izteica stingru atbalstu nepieciešamībai panākt vienotu ilgtermiņa Eiropas enerģētikas politiku. Prezidente savukārt izteica pateicību Lietuvas prezidentam par sekmīgo Viļņas konferenci, kuras laikā tika uzsvērta transatlantiskās saites nozīmība un mudināta tālāka Eiropas drošības un demokrātiskās telpas izplatība un nostiprināšana. Runājot par NATO organizācijas nākotni, prezidente atzīmēja, ka iepriekšējās NATO paplašināšanās ir apliecinājušas, ka tās ir bijušas sekmīgas un nepieciešamas, un tāpēc noteikti ir jādomā par NATO telpas paplašināšanos arī nākotnē. Ir jāizsaka stingrs atbalsts tām valstīm, kuras vēlas īstenot reformas un panākt savu dalību NATO. Abi prezidenti arī pauda gandarījumu, ka sekmīgi turpinās darbs pie Otrā Latvijas un Lietuvas foruma, kas šī gada 22. septembrī – Baltu vienības dienā – notiks Rīgā.
Sarunā ar Polijas prezidentu Latvijas prezidente apspriedās par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas un Polijas iesaisti ES Kaimiņu iniciatīvas programmā, kā arī abi prezidenti apspriedās par iespējamo NATO galotņu dienaskārtības tematiku šī gada novembrī Rīgā. Gan Vīķe-Freiberga, gan Kačiņskis bija vienisprātis, ka valstīm, kas ir nesen izgājušas reformas un panākušas dalību NATO, ir jāmudina veikt reformas tās valstis, kas vēlas pievienoties aliansei.
Sarunas laikā ar Mihailu Saakašvili prezidente pauda savu atbalstu Gruzijai tālāko reformu procesā. Abi prezidenti izteica arī gandarījumu par to, ka tieši šonedēļ sākas tiešā aviosatiksme starp Rīgu un Tbilisi, kas ir labs stimuls abu valstu tālākām attiecībām. Prezidenti apspriedās arī par Eiropas enerģētikas jautājumiem, uzsverot nepieciešamību pēc vienotas ES nostājas ilgtermiņa enerģētikas politikas veidošanā Eiropā. Tika apspriesti arī starptautiskās dienaskārtības jautājumi. Prezidente sarunā iezīmēja, ka Latvijai nav vienaldzīgs Gruzijas liktenis, un Latvija vēlas, lai tā pēc iespējas ātrāk varētu īstenot savas reformas, kurās Latvija ir gatava to atbalstīt, lai Gruzija tuvinātos eiroatlantiskajai telpai.