Publicēts: 16.01.2007.
“Piederība politiskai partijai nedrīkstētu būt tiesībsarga kandidāta kvalifikācijas galvenais arguments. Par to mēs runājām ar deputātiem. Ir nianse starp to, vai cilvēks pieder kādai politiskai partijai, – un tas ir ļoti būtiski demokrātijā, jo demokrātijā katram pilsonim ir tiesības būt politiski aktīvam, viņam ir tiesības būt politiskas partijas biedram, un īstenībā Latvijā mums vajadzētu vairāk politiski aktīvus iedzīvotājus; tā ir viena no mūsu demokrātijas vēl attīstības zīmēm, ka tā turpina attīstīties un partijām ir tik maz oficiālo biedru, – taču nianse ir tāda, ka, ja kāds kandidāts tiek virzīts kā politiski izraudzīts, politiski pozicionēts kandidāts un ja viņa tālākā virzība tiek prezentēta kā politiskās vienošanās jautājums, tas nav vairs tas pats.
Es kā prezidente vēlētos uzsvērt, ka šis reiz ir amats, kurā personiskās kvalitātes un kvalifikācijas, rakstura īpašības, intelektuālās spējas, atvērtība pret sabiedrību, sirds iejūtība un sensibilitāte, – vesela virkne dažādas kvalitātes, ir tās būtiskākās, un tas, vai cilvēks ir partijā, vai nav, nav būtiski, kurā partijā viņš ir vai nav, arī nav būtiski. Šim ir jābūt neatkarīgam cilvēkam, viņam ir jāspēj spriest par valsts pārvaldi visā savā kopumā, un jebkādi mēģinājumi šo amatu politizēt paši par sevi ir ļoti neauglīgi un neveselīgi.”